Robežsardzes priekšnieks: Pret Latviju vērstais Baltkrievijas hibrīduzbrukums ir intensīvāks nekā iepriekš

© Dāvids Ūlands / F64

Pašlaik Latvija varētu būt valsts, pret kuru Baltkrievijas hibrīduzbrukums un nelegālās migrācijas spiediens tiek vērsts intensīvāk nekā pēdējā laikā, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Pirmdien, 13.decembrī, Valsts robežsardze novērsusi 56 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu. Savukārt otrdien, 14.decembrī, novērsts jau 83 cilvēku mēģinājums nelikumīgi šķērsot robežu. Pirms tam diennaktī robežu mēģināja šķērsot vidēji 20-30 imigranti.

Komentējot šos skaitļus, Pujāts komisijas sēdē norādīja, ka situācija pēdējās dienās ir kļuvusi saspringtāka, novēršot nelikumīgu robežas šķērsošanu. Savukārt pārkāpēju plūsmas uz Baltkrievijas robežas ar Lietuvu un Polija pēdējās dienās būtiski samazinās, atzīmēja Pujāts.

Atbildot uz komisijas vadītāja Andreja Judina (JV) jautājumu par to, vai varēsim izturēt šo spiedienu uz robežas, Pujāts norādīja, ka ir grūti prognozēt, cik liels cilvēku skaits tiks virzīts uz robežu. Viņš skaidroja, ka Nacionālās drošības padomē un Saeimas Nacionālās drošības komisijā ir izskatīts Valsts robežsardzes kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju prezentētais rīcības plāns.

Robežsardzes priekšnieks pauda, ka robežsardzes gatavība ir pietiekami augstā līmenī, lai reaģētu atbilstoši tam apdraudējumam, kāds būs uz robežas.

Atbildot uz deputāta Nikolaja Kabanova (S) jautājumu, vai ir bijuši mēģinājumi šķērsot robežu nelegāli arī no Krievijas, Pujāts norādīja, ka mēģinājumu šķērsot robežu dominējošais avots ir tikai Baltkrievija, jo ir tikai atsevišķi gadījumi, kad uz robežas ar Krieviju tika konstatētas pārkāpuma pazīmes.

Judins pauda, ka saprot, ka paralēli tam, ka cilvēki nevar iekļūt valstī, reizē tiek nodrošināts, ka veselības problēmu vai citos gadījumos palīdzība tiek sniegta. Pujāts atbildēja, ka, Latvijā nokļuvušajām personām pirms atgriešanas atpakaļ tiek novērtēts veselības stāvoklis un, ja nepieciešams, tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, tāpat tiek nodrošināts nevalstisko organizāciju sagādātais apģērbs. Komisijas vadītājs pozitīvi novērtēja šo cilvēcisko attieksmi.

Komisijas sēdē arī noskaidrojās, ka hibrīduzbrukuma laikā no Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojušajiem patvēruma statuss piešķirts vienam cilvēkam. Uz "Providus" pārstāves Ievas Raubišķo jautājumu saistībā ar patvēruma meklētāja statusa piešķiršanu kādiem no tiem cilvēkiem, kuri ir šķērsojuši Baltkrievijas robežu un lūguši patvēruma meklētāja statusa piešķiršanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes direktore Maira Roze atbildēja, ka tas ir piešķirts vienam cilvēkam.

Latvijā

Pašlaik ir atjaunoti visi četri bojātie taku posmi Gaujas Nacionālajā parkā, kurus Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) oktobra beigās neapmierinošā stāvokļa dēļ slēdza, aģentūru LETA informēja DAP vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.