Ārlietu ministrija ar 44 204 eiro atbalstīs domnīcu "Amerikas Centrs jaunai drošības politikai"

© Ģirts Ozoliņš / F64

Ārlietu ministrija (ĀM) ar iemaksu 44 204 eiro apmērā plāno atbalstīt domnīcu "Amerikas Centrs jaunai drošības politikai" (CNAS), paredz ĀM informatīvais ziņojums, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdība.

ĀM informatīvajā ziņojumā uzsvēra, ka Rietumu un Krievijas attiecības kļūst aizvien sarežģītākas. Krievija izmanto dažādas politiskās, ekonomiskās un citas ietekmes metodes, lai iespaidotu vai vājinātu tās kaimiņvalstis, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, ASV un nostiprinātu tās starptautisko ietekmi Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Āzijā.

Pēc ĀM paustā, Krievija aizvien vairāk pielieto spēka politiku, lai realizētu tās ģeopolitiskās intereses un stiprinātu globālas lielvaras statusu. Nereti tās izmantotās metodes ir pretrunā ar noteikumos balstītu starptautisko kārtību un tās starptautiskajām saistībām. Nesenākais piemērs šajā kontekstā ir Krievijas militāro spēku izvietošana pie Ukrainas robežām kombinācijā ar agresīvu tās līderu retoriku.

ĀM skaidroja, ka būtisku lomu Krievijas uzvedībā spēlē ASV un to reakcija uz Krievijas rīcību, īpaši apstākļos, kad aizvien lielāka uzmanība un resursi tiek veltīti sāncensībai ar Ķīnu. Tādēļ Latvijai ir būtiski saglabāt un stiprināt ASV pragmatisko un atklāto Krievijas politiku, kas vērsta uz stabilu un prognozējamu attiecību veidošanu, kā arī uz noteikumos balstītas starptautiskās kārtības aizstāvēšanu. Būtisks solis šādas politikas īstenošanai, ĀM ieskatā, bija 2021.gada jūnija ASV-Krievijas samits, kurā tika panākta vienošanās par Stratēģiskās stabilitātes dialoga atjaunošanu un abu valstu vēstnieku atgriešanos kadences valstī.

ĀM arī pavēstīja, ka Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu iesaistīties CNAS Transatlantiskajā Krievijas politikas forumā, kas tika atklāts 2021.gada maijā. CNAS ir ietekmīga ASV domnīca, kas analizē starptautiskās attiecības un notikumus, sniedz viedokli un ieteikumus lēmumu pieņēmējiem ASV administrācijā attiecībā uz politiku iepretim Krievijai. Foruma mērķis ir veicināt transatlantisko sadarbību un koordināciju ar Krieviju saistītos jautājumos.

ĀM uzsvēra, ka CNAS darbā ar finansiālu ieguldījumu un ekspertiem ir iesaistījušās Vācija, Norvēģija, Igaunija un Lietuva. Forumā ir izveidotas tematiskas darba grupas par bruņojuma kontroli un stratēģisko stabilitāti, Krievijas sankcijām, korupcijas apkarošanu, klimatu un enerģijas drošību, Ukrainu un Austrumu partnerību, Arktiku, sadarbības veicināšanu ar Krievijas jaunatni un pilsonisko sabiedrību. Katra no grupām gatavo ziņojumu ar rekomendācijām lēmumu pieņēmējiem un piedalās gala ziņojuma izstrādē.

ĀM atzina, ka Latvijai kā Krievijas kaimiņvalstij ir svarīgi, lai domas veidotāji sabiedroto valstīs politikas veidotājiem iesaka reālistiskas un Latvijas interesēm atbilstošas nostājas ieņemšanu Krievijas jautājumos. ĀM informatīvajā ziņojumā piedāvāja atbalstīt CNAS ar 50 000 ASV dolāru jeb 44 204 eiro iemaksu.

ĀM akcentēja, ja tas būtu ieguldījums foruma gala ziņojuma izstrādē, kas cita starpā dotu iespēju Rīgā rīkot noslēdzošo foruma ekspertu diskusiju, kurā tiktu iesaistīti arī Latvijas pārstāvji, un kur atsevišķu darba grupu ieteikumi tiktu pārvērsti vienotās politikas rekomendācijās.

ĀM pauda gatavību finansiāli atbalstīt CNAS foruma darbību, tai skaitā gala ziņojuma izstrādes pasākuma rīkošanu Rīgā. Ņemot vērā, ka CNAS patlaban strādā pie nākamā gada plāna sastādīšanas un to noslēgs decembra beigās, tad, lai Latvija varētu iesaistīties un piedalīties forumā, finansējumu nepieciešams ieskaitīt šogad. ĀM informatīvajā ziņojumā lūdza atļauju veikt maksājumu CNAS 44 204 eiro apmērā.

ĀM, izvērtējot 2021.gada budžeta līdzekļu izlietojumu, ir radusi iespēju nepieciešamos līdzekļus segt ar ministrijas apstiprināto budžetu, ņemot vērā, ka Covid-19 izplatības dēļ noteiktajiem ierobežojumiem Latvijā un pasaulē nav iespējams nodrošināt visus plānotos pārstāvības un komandējumu izdevumus. Pieejamie līdzekļi ir budžeta apakšprogrammā "Diplomātiskās misijas ārvalstīs", lai veiktu minēto maksājumu ir nepieciešama apropriācijas pārdale apakšprogrammās.

Latvijā

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) rosina Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) pastiprināti pievērst uzmanību un operatīvi sniegt priekšlikumus patērētāju aizsardzības uzlabošanai, saņemot pakalpojumus no ēdienu piegādes uzņēmumiem, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

Svarīgākais