Bijušā maksātnespējas administratora Sprūda krimināllietu turpinās skatīt nākamā gada sākumā

© Vladislavs Proškins / F64

Krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola sēdies bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un vēl desmit personas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa turpinās skatīt nākamā gada janvārī, aģentūrai LETA apliecināja tiesā.

Tiesas sēde nozīmēta 2022.gada 5.janvārī plkst.10.

Saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Tāpat šajā krimināllietā par nolaidību apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Savukārt finansists Jorens Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet uzņēmējs Guntars Slišāns - par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis un bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik jau tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu.

Apsūdzēts arī Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks.

Tiesas priekšā stājies arī uzņēmējs Vjačeslavs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.

Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.

2018.gada janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.

Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.

2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.

Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šis ir viens no lielākajiem drošības naudas apmēriem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.

Latvijā

Eiropas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumu labirints nonācis dilemmas priekšā. Pēc starptautisko ekspertu domām, vajadzīgas steidzamas PVN reformas. Eiropas Komisija ir saņēmusi stratēģisku dokumentu – starptautiskas ekspertu grupas ziņojumu par PVN sistēmas izmaiņām. Galvenais postulāts ir vienkāršot un apvienot nodokļu sistēmas. Tas var notikt tikai uz samazinātā PVN likmju un privilēģiju likvidēšanas rēķina, raksta Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais