Viens no Latvijas "melnajiem rekordiem" ir augstā mirstība no Covid-19, kuru valdība nevar "paslaucīt zem tepiķa", šādu viedokli pauda Saeimas deputāts, partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Kā informē viņa vadītais politiskais spēks, Latvijā mirstība ar diagnosticētu Covid-19 ir piecas reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
Viņš norādījis, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (AP) medijos to skaidrojis, apgalvojot, ka cilvēki paši ir vainīgi, ka mirst, jo viņiem esot zema "veselības pratība" un "nepietiekama līdzestība". Proti, cilvēki laikus neapmeklējot ārstu, neveicot vajadzīgos izmeklējumus, neievērojot mediķu rekomendācijas, kā arī nelietojot izrakstītos medikamentus. "Tas viss noved pie hroniskām slimībām un Covid-19 nāves pļaujas. Tad vēl iedzīvotāji ietiepīgi nevakcinējas un pakļaujas dezinformācijai, ko izplatot opozīcijas politiķi," Skrides pausto atstāstīja Urbanovičs.
Viņš minēja, ka ar lielu cieņu izturas pret Skridi kā mediķi, tomēr vienlaikus uzskata, ka seku uzdošana par cēloņiem ir viena no demagoģijas metodēm. Viņaprāt, nav pieļaujams tas, cik ilgi jāgaida uz vizīti pie speciālistiem vai izmeklējumiem un operācijām. Tāpat neesot skaidrs, kāpēc Latvijā ir vieni no lielākajiem pacientu līdzmaksājumiem un tik nepieejami ir kompensējamie medikamenti.
Urbanovičs ir neizpratnē arī par to, kāpēc Latvijā trūkst ģimenes ārstu, speciālistu, kāpēc medmāsas ir absolūts deficīts, kāpēc mediķu atalgojums atpaliek ne tikai no pārticīgajām valstīm, bet arī no tuvākajiem kaimiņiem un vēl citiem jautājumiem.
Pēc viņa paustā, ES vidēji veselības aprūpes budžets veido 7% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Latvijā tie ir 4,5%. Tāpat viņš apgalvo, ka Latvijā cilvēku dzīves ilgums ir viens no īsākajiem ES un Latvijā ir viens no augstākajiem novēršamās nāves rādītājiem.
"Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), ES Padome, Pasaules Veselības organizācija gadu gadiem ir norādījušas, ka Latvijā finansējums veselības aprūpei ir kritiski zems. Bet, cik akurāti mēs izpildām un krietni pārsniedzam NATO prasības, tik nesatricināmi ignorējam šo organizāciju norādes," uzsvēris politiķis.
Pēc viņa domām, ja nu kādu var vainot par zemu "veselības pratību" un nepietiekamu "līdzestību", tad pirmām kārtām tās esot valsts valdības daudzu gadu garumā.