Terehovas lietas prokurori: Muitnieki bijuši spiesti izvēlēties – iesaisties korupcijā vai ej prom!
Terehovas muitas kontrolpunktā pavasarī veiktā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) operācija – ar divām muitnieku maiņām saistītas kratīšanas un aizturēšanas – atklāja ne vien to, cik izveicīgi Terehovas darbinieki prata slēpt naudu uniformā vai ģērbtuvē. Tā parādīja arī to, ka sistēmiska korupcija muitā nav novecojis deviņdesmito gadu mīts. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” noskaidroja, ka uz apsūdzēto sola ir nonākuši ne vien divdesmit gadus muitā nostrādājuši veterāni, bet arī salīdzinoši nesen par muitniekiem kļuvuši jaunieši. Kolektīvās kukuļņemšanas sistēma bijusi tik brutāla, ka daži no apsūdzētajiem prokuroriem pat atzina: pēc aizturēšanas jutušies atviegloti, ka nu tas ir beidzies. Taču ir arī tādi, kas savu vainu nesaskata un pēc aiziešanas no muitas turpina darbu publiskajā sektorā, piemēram, pašvaldību būvvaldēs, vēsta “de facto”.
“Cepure” un “skapis” - šādas iesaukas tiesībsargi devuši Terehovā sāktajiem kriminālprocesiem pret divām dažādām Terehovas muitnieku maiņām. “Cepures” maiņa no robežas šķērsotājiem savāktos kukuļus slēpa cepurē, kas bija ielikta bezsaimnieka skapītī vīriešu ģērbtuvē. Savukārt “skapja” gadījumā slēpnis bija ierīkots tās pašas ģērbtuves stūrī, kāda skapīša aizmugurē pielīmējot maisiņu naudas krāšanai. To, kā muitnieki - arī sievietes - šos slēpņus izmantoja, Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde fiksēja vairāku mēnešu garumā - visu pagājušo ziemu un pavasara sākumu. Bez šiem diviem lielajiem slēpņiem, no kuriem nauda vēlāk tika sadalīta “uz galviņām”, ģērbtuvē bija ierīkoti arī mazāki slēpnīši.
VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks to skaidro šādi: “Muitas amatpersonām ir ierobežotas iespējas uzglabāt skaidru naudu pie sevis. Un, protams - kāpēc tiek veidotas slēptuves? Tāpēc, ka tiek veikti kontroles pasākumi arī no muitas vadības puses, arī no Iekšējās drošības pārvaldes puses tiek organizēti un veikti kontroles pasākumi. Un, protams, muitas amatpersonas ir spiestas dažādos veidos mēģināt slēpt savas darbības. Viņi tam izmanto savas profesionālās zināšanas. Viņi paši ir apmācīti atrast slēpņus, viņi iziet apmācības, kur tad slēpņi varētu atrasties gan transportlīdzekļos, gan pie personām. Un šīs zināšanas diemžēl nereti ir izmantojuši noziedzīgo darbību plānošanai.”
Abus aprīlī sāktos kriminālprocesus VID rudenī nosūtīja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai (NNVIDIP). Oktobrī 21 muitas amatpersonai tika celtas apsūdzības, taču neilgi pēc tam viena no apsūdzētajām muitniecēm nomira, līdz ar to uz tiesu šobrīd nosūtītas lietas pret 20 muitniekiem.
Terehovā kopā strādā četras maiņas, štatu sarakstos šobrīd ir vairāk nekā 80 cilvēki. Vai tiešām tik lielas daļas darbinieku organizētu iesaisti nelikumībās varēja nepamanīt? No Prusaka paustā izriet, ka priekšdarbi notika jau kādu laiku iepriekš: “Būtiski norādīt, ka muitas vadība veica arī zināmus kontroles pasākumus jau pirms aizturēšanas. Līdz ar to mainījās gan Terehovas vadība, kas ieviesa noteiktas kontroles sistēmas uzraudzību un apgrūtināja šo personu, piemēram, pārāk regulāru došanos uz ģērbtuvi, jo ir loģisks jautājums - ko tad mēs tur tik bieži darām, ja ir jāveic darba pienākumi? Un tas, protams, apgrūtināja muitas amatpersonu noziedzīgās darbības, līdz ar to arī aizturēšanas brīdī pie viņām bija zināmi naudas līdzekļi arī klāt.”
Terehovas jaunā lieta bija sava veida ugunskristības pirms gada izveidotajai prokuratūrai - uz operāciju pie robežas izbrauca gan abus kriminālprocesus uzraugošie prokurori, gan NNVIDIP virsprokurors Jānis Omuls, kurš uzslavē VID par labo sadarbību. “Mēs mērķtiecīgi ilgāku laiku plānojām šīs darbības, un tad arī, kad tika nolemts, kurā brīdī uzsākt procesu un kurā brīdī aktīvi sākt darboties, arī prokurori paši izbrauca uz vietas. Arī es pats biju izbraucis, un mēs, var teikt, diennakti tādā režīmā aktīvi strādājām un nostiprinājām šos pierādījumus.”
Tā kā aizturēti tika darbinieki no divām maiņām, izaicinājums bija nodrošināt to, lai viena maiņa neuzzinātu par otras aizturēšanu - tas arī tika plānots visilgāk un esot sekmīgi izdevies, apgalvo prokurors Kaspars Andruškins, kas uztur apsūdzību “cepures” lietā. No šīs maiņas astoņiem apsūdzētajiem tikai viens - gados samērā jauns muitas uzraugs - piekritis slēgt vienošanos ar prokuratūru. Jau pirmdien rakstveida procesā par tās apstiprināšanu lems Ekonomisko lietu tiesa.
Pret pārējiem septiņiem no “cepures” maiņas lieta tiesā tiks skatīta parastajā kārtībā. Datums gan vēl nav nozīmēts. Apsūdzēto attieksmi prokurors Andruškins, kurš ir bijis klāt pratināšanās un citās procesuālajās darbībās, raksturo skarbi: “Man ir tāds personīgi nesaprotamākais, pirmām kārtām laikam skumjākais, ir tas, ka, runājot ar šīm personām, rodas tāds iespaids, ka viņi joprojām nesaprot un neuztver to, ka ir izdarījuši sevišķi smagu noziegumu. Viņi to neuzskata par kaut ko tādu pretlikumīgu, ko viņi būtu izdarījuši. Līdz ar to varbūt tas kaut kādā veidā viņu attieksmi maina. Ko viņi gaida, man grūti spriest, bet, nu jā - lielākā daļa savu attieksmi nepauž vispār.”
Līdzīgi esot arī “skapja” lietā, kur apsūdzību uztur prokurore Džena Andersone. Vienošanās kārtībā tur lieta izdalīta pret četrām personām, bet pret astoņiem muitniekiem februārī sāksies prāva. “Ir šīs astoņas personas, kuras izmanto tiesības neliecināt vispār, nepaust attieksmi vispār un acīmredzot vēlas sagaidīt tiesu. Un tad jau tiesā varēsim skatīties - varbūt, ka tiesā tiks pausta šī attieksme. Bet šobrīd šīs personas izmanto tiesības neliecināt,” stāsta Andersone.
Visu šo apsūdzēto vārdi jau ir atrodami tiesu kalendārā: Kaspars Kravalis, Žanis Razguļajevs, Aleksandrs Losevs, Juris Ostrovskis, Edgars Laizāns, Lāsma Losāne, Juris Bogdanovs, Andris Noviks. Nu jau bijušo muitnieku amatpersonu deklarācijas rāda raibu iepriekšējo pieredzi - kāds sācis muitā strādāt pirms pieciem gadiem, citi pirms divdesmit, kāds savulaik strādājis robežsardzē. Pēc aiziešanas no muitas kāds ir atradis pārdevēja darbu degvielas uzpildes stacijā, taču ir arī tādi, kas atkal strādā publiskā sektora amatā.
Tā, piemēram, bijušais muitas uzraugs Juris Ostrovskis jau atkal ir valsts amatpersona - būvinspektors Rēzeknes novada būvvaldē. Par kriminālprocesu runāt ar “de facto” viņš atsakās un telefonsarunu ātri izbeidz: “Nezinu, par ko jūs runājat. Visu labu!”
Gandrīz Ostrovska kolēģis, tikai citā pašvaldībā, atkal sanāk divdesmit gadus Terehovā nostrādājušais un jau senākos VID skandālos piesauktais Žanis Razguļajevs. Viņš šobrīd ir Ludzas novada būvvaldes būvinspektora palīgs. Arī viņš nekomentē to, vai piekrīt apsūdzībām un kāpēc aizgājis no muitas: “Es nevēlos komentēt šo lietu. (..) Man ir tiesības nekomentēt, vai ne?”
Šī bijušo muitnieku klusēšana visai precīzi atspoguļo to kolektīvo kultūru, kas gadiem ilgi valdījusi Terehovā. Par to liecina vainu atzinušo muitnieku stāstītais. “Kā viena no personām man norādīja, ka viņš izjuta pat zināmu atvieglojumu, jo viņš iekšēji it kā visu laiku tā kā gaidīja, ka tas notiks, un visu laiku pastāvēja dilemma, vai turpināt to darīt. Respektīvi, izvēle starp noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un mobingu, kas varētu sekot tātad no tiem kolēģiem, jo no tās sistēmas izkļūt ārā nav iespējams, vienīgi aizejot prom no šī darba, kā tika skaidrots. Līdz ar to dažas šīs personas pat izjuta atvieglojumu, kad viņas tika aizturētas,” stāsta prokurore Andersone. Ar trīs personām noslēgtas vienošanās par nosacītu sodu, bet ar vienu - par reālu, un papildus sodi ir arī mantas konfiskācijas un ierobežojumi ieņemt amatus.
Ja korupcija Terehovā bijusi tik sistēmiska, kāpēc nav pieķerti arī kukuļdevēji? Prokuratūrā atzīst, ka šoreiz galvenais esot bijis atrast negodprātīgās amatpersonas. “Šeit ir jāsaprot tas, ka tā ir ES ārējā robeža un notiek liela transportlīdzekļu plūsma. (..) Tie transportlīdzekļu vadītāji, kuri dod šos kukuļus, arī savā ziņā nav ieinteresēti par to ziņot, jo viņi veic savus darba pienākumus, viņiem bieži jābrauc pāri šai robežai un attiecīgi viņi var nākamajā reizē sagaidīt kaut kādu negatīvu attieksmi. Līdz ar to šeit mēs vērtējām un apsūdzības cēlām par kukuļņemšanu - tieši par amatpersonu noziegumiem,” skaidro virsprokurors Omuls.
Terehovas lieta nav vienīgā, kura ir nonākusi tiesā saistībā ar muitnieku iespējamo korupciju. Daugavpils tiesā tiek skatīta lieta par to, kā Indras robežkontroles punktā muitnieks un robežsargs, kāda policista uzkūdīti, par kukuļiem pieļāva dzelzceļa vagonos noslēptu kontrabandas cigarešu ievešanu no Baltkrievijas.
Valsts ieņēmumu dienestā joprojām turpinās disciplinārlieta pret Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu, kas tika sākta, lai pārbaudītu, cik efektīvi tika nodrošināta iekšējo risku pārvaldība muitā.