Aptauja atklāj, ka vairums iedzīvotāju spētu atpazīt krāpnieciskus zvanus
Vairums Latvijas iedzīvotāju spētu atpazīt personas datu un naudas izkrāpšanas mēģinājumu, saņemot krāpnieka telefona zvanu, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.* Tajā pašā laikā gandrīz pusei jeb 43 % iedzīvotāju pastāv risks iekrist krāpnieku shēmās, nespējot atpazīt viltus interneta veikalus no drošām iepirkšanās vietām interneta tīmeklī.
Kā apliecina aptauja, aptuveni katrs desmitais (8%) Latvijas iedzīvotājs kļūdaini uzskata, ka bankas pārstāvji klientam var zvanīt gan no Latvijā, gan ārzemēs reģistrēta telefona numura, bet vēl 15 % norāda, ka viņiem neliktos aizdomīgi, ja Latvijā strādājošas bankas pārstāvji uzsāktu telefona sarunu krievu valodā. Vienlaikus 97% Latvijas iedzīvotāju zina, ka bankas pārstāvji nevar lūgt klientam atklāt savu konta numuru un maksājuma kartes datus (kartes numuru un CVC kodu). Tāpat teju visi aptaujātie, saņemot telefona zvanu no viltus bankas pārstāvja, neatklātu savu interneta bankas pieejas paroli.
Pieaugot iedzīvotāju paradumiem iepirkties internetā, savu darbību turpina attīstīt arī viltus interneta veikali. Aptauja liecina, ka 43% iedzīvotāju uzskata, ka interneta veikalos, kuru adrese sākas ar http, iepirkties ir droši. Kā norāda bankas eksperts, tad šāds apgalvojums ir nepatiess.
Tāpat aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs uzskata, ka var droši iepirkties veikalos, kuros nav citu lietotāju atsauksmju vai atsauksmes ir vienveidīgas, bet 5 % būtu gatavi sūtīt savus kartes datus interneta veikala pārstāvim e-pastā, tādejādi riskējot nodot tos krāpnieku rīcībā. Arī šādi veikali, visbiežāk, nebūs īsti un cilvēkiem jābūt īpaši piesardzīgiem.
Viens no veidiem, kā krāpnieki piesaista potenciālā upura uzmanību, ir īpaši vilinošas atlaides interneta veikalos. Aicinot ātri izdarīt pirkumu, krāpnieki panāk to, ka pircējs aizmirst par drošību un pakļauj sevi ne tikai riskam nesaņemt pasūtīto preci vai pirkumu, bet arī kļūt par personas un maksājumu kartes datu zādzības upuri.
* Aptauja veikta 2021. gada novembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat Latvia, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk kā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.