LNT un TV3 gatavi aiziet no bezmaksas apraides

LNT un TV3 palikšana bezmaksas apraidē iespējama, izmainot likumdošanu un samazinot apraides tarifus.

Līdz nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai paliek neatbildēts jautājums, vai tajā būs iekļauts daļējs finansējums sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai nacionālajām komerctelevīzijām (TV). Abu TV vadība atzīst – gadījumā, ja valsts nenāks pretī, piemēram, apraides tarifu samazināšanā vai iespējā pretendēt uz 15% no sabiedriskā pasūtījuma, LNT un TV3 pametīs bezmaksas Virszemes TV.

"Ekonomiska pamatojuma palikt nacionālam kanālam pašlaik nav nekāda. Tā ir mūsu misijas sajūta, sociāla atbildība pret šo valsti, ka turpinām bezmaksas apraidi," norāda TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena un turpina, "beidzot politiķi mūs ir sadzirdējuši, lai apskatītos uz industriju, nevis dažu TV kanālu iegribām".

LNT valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis ir pārliecināts, ka tikai gadījumā, ja abas TV pametīs bezmaksas paketi, to problēmām pievērsīsies atbildīgās amatpersonas. "Tagad šajā bezmaksas paketē ir četri kanāli, kur katrs par apraidi maksā 650 000 latu gadā. Ja divi izies ārā no šīs apraides, tad par to būs jāmaksā sabiedriskajai TV, un tad mūs sadzirdēs, jo Latvijas Televīzijas (LTV) budžetā būs jāatrod papildus 1,3 miljoni latu, lai kompensētu Lattelecom nodrošinātās apraides izmaksas," apgalvo A. Ēķis.

Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka uzsver, ka LNT un TV3 atteikšanās no nacionālās TV licences tieši skars apmēram 100 000 mājsaimniecību, kurās skatās tikai bezmaksas kanālus un kuras nav gatavas maksāt par TV veidoto saturu.

Šogad pieņemtajā elektronisko mediju likumā ir iestrādātas normas, kas apgrūtina nacionālo TV licenču turētāju darbību. Tās nevar saņemt maksu no kabeļu un satelīta operatoriem, kuras retranslē to saturu. Tāpat obligāta prasība ir vismaz 21 procenta oriģinālsatura nodrošināšana.

Pēc A. Ēķa aplēsēm, piemēram, seriāla iegādes tiesības no ASV maksā apmēram 900 dolāru stundā, no Krievijas – 500 līdz 600 dolāru stundā. "Pašiem ražot seriālu ir lielas izmaksas. Nacionālā seriāla UgunsGrēks viena stunda jeb divarpus sēriju izmaksas ir 10 000 latu," atklāj B. Zūzena.

"Tie, kas skatās mūsu kanālus kabeļtelevīziju paketēs, tur izplatīšana jeb apraide ir bez maksas, taču skatītājs saturu, arī LNT un TV3 saņem par maksu. Ja esmu bezmaksas pakā, man jāmaksā par apraidi, taču nedrīkstam saņemt nevienu santīmu no skatītājiem. No maksas TV operatoriem parasti TV par katru mājsaimniecību saņem vienu eiro gadā, taču šo maksu nevar saņemt tās TV, kurām ir nacionālā komerckanāla statuss," informē LNT vadītājs.

Mazinājusies auditorija

Līdz ar digitalizācijas īstenošanos, iedzīvotājiem ir pieejama virkne maksas TV kanālu, un tas nozīmē, ka būtiski ir samazinājusies TV unikālā auditorija, kuru var sasniegt ar virszemes apraidi.

"Ja pieņemam, ka 2008. gadā apmēram 40% Latvijas iedzīvotāju bija unikālie TV skatītāji, bet pārējie skatījās maksas TV paketēs iekļautos kanālus, arī mūsu veidotos kanālus, tad 2010. gadā pēc digitalizācijas ieviešanas vairs tikai 15% ir palikuši unikālie skatītāji, kas ar dekoderiem skatās tikai bezmaksas TV. No skatītāju viedokļa, notikusi lieliska lieta – ir iespēja skatīties vairāk kanālu," secina MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Pēdējo gadu laikā būtiski ir mazinājies arī TV galvenais ienākumu avots – reklāmas tirgus. 2008. gadā tas bija 35 miljoni latu, šogad – apmēram 21 miljons latu. "Vienīgais, kas palielinājies, ir maksas TV operatoru ieņēmumi no abonentmaksām. Ja rēķina, ka vidēji mājsaimniecība maksā trīs latus mēnesī, tad 2008. gadā tie bija 15 miljoni latu, šogad tie jau ir 21 miljons latu. Vienalga, kuram operatoram maksā – Baltkom, Viasat, neviens santīms nepaliek nacionālajās TV," apstiprina K. Ozoliņš.

Strīdīgā apraides maksa

Televīzijas apgalvo, ka tās varētu palikt bezmaksas pakā, ja samazinātos maksa par apraidi. Lattelecom, kas konkursa kārtībā līdz 2013. gadam ieguva virszemes apraides tiesības, norāda, ka izmaksas varētu samazināt, taču tas ir atkarīgs no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) gatavības mazināt tarifus. "Lattelecom tarifi aprēķināti, ņemot vērā izmaksas, no kurām lielu daļu veido maksājumi par LVRTC infrastruktūras izmantošanu. Lattelecom tarifi ir visciešākajā veidā saistīti ar LVRTC tarifiem. Ja samazināsies šīs izmaksas, mēs esam gatavi samazināt apraides maksu televīzijām," Neatkatīgajai apstiprina Lattelecom TV biznesa daļas vadītāja Inga Alika.

Savukārt LVRTC ir neizpratnē par Lattelecom paziņojumu, ka uzņēmums ciparu TV apraidi varētu nodrošināt lētāk nekā pašlaik. "Ņemot vērā gan valsts, gan pasūtītāja apjoma, termiņu un kvalitātes prasības, LVRTC ir uzbūvējis un nodrošina visoptimālāko ciparu TV infrastruktūru – vismaz LVRTC nav zināms neviens gadījums, kur līdzvērtīgā teritorijā viena tīkla izmaksas būtu lētākas, nekā to piedāvā LVRTC," komentē LVRTC preses pārstāve Ieva Līne.

Iesaistās parlaments

Par nacionālā satura saglabāšanu bezmaksas TV apraidē spriež arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti. Viņi uzskata, ka LNT un TV3 jāpaliek bezmaksas apraidē, taču labi apzinās, ka līdz ar ciparu TV ieviešanu strauji sarucis šo kanālu skatītāju skaits un arī reklāmas tirgus. "Esošie apraides tarifi ir nesamērīgi augsti. Esam nonākuši situācijā, kas apdraud nacionālo kanālu pieejamību valsts iedzīvotājiem. Taču, vienojoties par konstruktīvu rīcības plānu, mēs spēsim kopīgiem spēkiem saglabāt četru nacionālo kanālu saturu TV," pārliecināta ir komisijas vadītāja Ingrīda Circene.

Satiksmes ministrija (SM) paudusi atbalstu apraides tarifu pārskatīšanai, kas vieš cerību, ka LNT un TV3 tomēr varētu palikt bezmaksas apraidē. Deputāti uzdevuši SM līdz 8. decembrim vienoties ar Finanšu un Ekonomikas ministrijām, lai pārskatītu un samazinātu virszemes apraides tarifus.