Komerctelevīziju kanāliem LNT un "TV3" ir ekonomiski neizdevīgi palikt virszemes apraides bezmaksas paketē un kā risinājumus kompānijas redz izmaiņas tiesību aktos un apraides cenu samazināšanu, žurnālistiem šodien pastāstīja minēto organizāciju pārstāvji.
Kā skaidro Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA) un nacionālo komerctelevīziju pārstāvji, patlaban esot radusies situācija, ka LNT un "TV3" kanāliem ar jauno Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu ir liegta iespēja saņemt atlīdzību no maksas televīziju operatoriem par šo kanālu iekļaušanu maksas televīziju paketēs, bet tajā pašā likumā noteikts papildu uzdevums - 21% televīzijas programmu jābūt pašu veidotiem produktiem. Savukārt valsts finansējums, iespējams, netiks piešķirts. Turklāt palikt virszemes bezmaksas apraidē abiem kanāliem esot ekonomiski neizdevīgi, jo tādējādi netiekot gūti ieņēmumi no reklāmdevējiem.
Kā vēsta starptautiskā raidorganizāciju koncerna "MTG", kas Latvijā pārstāv medijus "TV3", "TV6", "3+", "New Media", radio "Star FM" un "Viasat", vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, komerctelevīzijām, atsakoties no licences, būtu iespējams ietaupīt 650 000 latu gadā, kā arī saņemt ienākumus no maksas operatoriem aptuveni 400 000 latu gadā. Tam piekrita arī AS "Neatkarīgie nacionālie mediji" padomes priekšsēdētājs, telekompānijas LNT dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, piebilstot, ka patlaban lielākie ieguvēji ir kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju operatori, kuri var saņemt finansējumu gan no skatītājiem, gan reklāmdevējiem.
LRA un nacionālās komerctelevīzijas atzīmē, ka valsts atbildīgajām amatpersonām ir jāpieņem skaidra nostāja jautājumā par bezmaksas apraides saglabāšanu. LNT un "TV3" apsver arī iespēju, ka abas televīzijas bezmaksas apraidi varētu arī pamest jau nākamā gada sākumā, ja valdībā netiks rasts risinājums.
Kā ziņots iepriekš, 29.novembra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika nolemts līdz 8.decembrim kopā ar Satiksmes un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem risināt jautājumu par virszemes ciparu apraides samaksas samazināšanu.
Kā sēdē informēja Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece (ZZS), ministrija patlaban ir sākusi stādāt pie risinājuma par operatora maiņu, kas izmaksas par virszemes ciparu apraidi varētu samazināt par 64% un gadā izmaksātu 300 000 latu līdzšinējo 650 000 latu vietā.
Savukārt SIA "Lattelecom" Biznesa atbalsta nodaļas vadītājs Toms Meisītis atzina, ka par ministrijas plāniem samazināt apraides izmaksas nav informēts. Viņš pieļauj, ka risinājums drīzāk varētu būt valsts finansiālā atbalsta palielināšana.
Medijiem izplatītajā "Lattelecom" paziņojumā Meisītis norāda, ka par šādu Satiksmes ministrijas nodomu dzird pirmo reizi un patlaban šāda iecere nav uzskatāma par nopietni vērtējamu, jo tas nedz juridiski, nedz tehniski nav iespējams.
Meisītis skaidro, ka arī no tehniskā viedokļa "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) to patlaban nevar nodrošināt, jo apraidi Rīgas apraides reģionā, kanālu kodēšanu un klientu apkalpošanu veic un organizē "Lattelecom", kas tādējādi arī uzņemas pilnu atbildību par šī pakalpojuma nodrošināšanu televīzijas skatītājiem.
"Ja Satiksmes ministrija un LVRTC uzskata par iespējamu samazināt LVRTC apraides izmaksas uz pusi, "Lattelecom" šādu risinājumu atbalsta. Proporcionāli tam arī "Lattelecom" ir gatavs samazināt apraides tarifu raidorganizācijām, to jau esam apliecinājuši. Tādēļ nav nepieciešams radīt tiesisku un tehnisku haosu un sarežģījumus gala lietotājiem, ja to var atrisināt ar vienkāršu tarifu samazināšanas procedūru LVRTC pusē," akcentē Meisītis.
Arī LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka apraides izmaksas būs diezgan grūti samazināt, ņemot vērā līgumattiecības ar "Lattelecom", kas noslēgtas līdz 2013.gadam, un kā vienu no risinājumiem viņš minēja lielāku valsts atbalstu bezmaksas apraides saglabāšanai.