Zinātnieki raizējas par jaunu Covid-19 mutāciju veidošanos Latvijas ūdeļu audzētavā

Kad pavasarī parādījās informācija par pirmajiem Covid-19 gadījumiem minētajā ūdeļu fermā, tur pētījumus sāka veikt Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) pētnieki, kuri drīz vien nāca pie secinājuma, ka vīruss audzētavā ne reizi vien ir šķērsojis sugu robežu un dažādi mutējis.

"Pirmkārt, pilnīgi noteikti ir notikusi vīrusa transmisija sākumā no cilvēka uz ūdeli. Vairākkārt - vismaz astoņas reizes - mēs atradām arī cilvēku vīrusos tās mutācijas, kas iepriekš laika gaitā bija izveidojušās ūdelēs. Mēs ar sekvencēm pierādījām, ka vīrusa transmisija ir notikusi abos virzienos. Un vairākas reizes," par pētnieku atklājumiem portālam "Delfi" stāstīja BMC pētniece Monta Brīvība.

Jau vasarā ūdeļu audzētavā esot izveidojusies neparasta situācija - kad Latvijā, tāpat kā pasaulē, pārliecinoši dominējis Covid-19 delta paveids, "Baltic Devon Mink" ūdeles un darbinieki sirguši ar vīrusa paveidu, kas bija izplatīts agrā pavasarī. Visi no ūdelēm iegūtie vīrusa paraugi un 15 no 16 derīgajiem darbinieku vīrusa paraugiem atbilda tieši šim vienam vīrusa celmam, skaidroja Brīvība.

Pētnieku bažas raisījis arī fakts, ka no kādas "Baltic Devon Mink" ūdeles izdevies iegūt vīrusa paraugu, kurā atklājušās arī trīs būtiskas mutācijas, kas raksturīgas Covid-19 delta paveidam. "Tas mums lika domāt, ka, iespējams, tur tika ienests arī delta paveids un ka tur ir notikusi rekombinācija - no diviem vīrusiem ir apvienojies viens," skaidroja Brīvība.

Zinātnieki norāda, ka, turpinot ļaut vīrusam izplatīties starp ūdelēm un fermas darbiniekiem, var nonākt pie jauna Covid-19 varianta, kas galvassāpes sagādās vairs ne tikai pašmāju, bet gan pasaules mērogā. BMC ziņojumā Zemkopības ministrijai (ZM) esot teikts, ka fermā augošās ūdeles būtu jālikvidē. Pat mainot darba apstākļus fermā, vīrusa izplatīšanos un mutēšanu, zinātnieku skatījumā, praktiski nevarētu novērst.

"Nu, iedomāsimies, ka tur iekļūs omikrons, rekombinēsies ar to un izveidosies vēl tur kaut kāds [paveids]. Tā ir varbūtība, kas ir ļoti iespējama," portālam "Delfi" ieskicēja BMC Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.

Arī Slimību profilakses un kontroles centrs sniedzis ZM risku izvērtējumu par Covid-19 izplatību audzētavā un draudiem sabiedrības veselībai, un tā ieteiktais risinājums bijis tāds pats kā BMC piedāvātais - "ilgi pastāvošā infekcijas perēkļa likvidācija".

Rekomendācija tālāk nodota izskatīšanai Operatīvās vadības grupā, taču tā šo jautājumu savā darba kārtībā nav iekļāvusi. Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis portālam skaidroja, ka konkrētajā gadījumā risinājuma meklēšana ir tieši ZM kompetencē sadarbībā ar SPKC.

Savukārt ZM un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka Eiropas Savienība nav nākusi klajā ar prasību likvidēt dzīvniekus Covid-19 skartajās ūdeļu audzētavās, atstājot šo jautājumu dalībvalstu ziņā. PVD min vairākas valstis, kur pēc Covid-19 uzliesmojuma ūdeļu fermās dzīvnieki tomēr nav likvidēti, un atbildēs vismaz pāris reizes akcentē, ka "Baltic Devon Mink" ūdelēm nav novēroti slimības simptomi vai paaugstināta mirstība, kas liecinot, ka vīruss dzīvniekiem nerada ciešanas.

PVD atzinums gan orientēts uz dzīvnieku labturības vērtēšanu, lai arī zinātnieki pauduši bažas par vīrusa mutāciju perēkli un potenciālu apdraudējumu cilvēku sabiedrības veselībai.

LETA jau iepriekš ziņoja, ka ūdeļu audzētavā "Baltic Devon Mink" gan darbiniekiem, gan ūdelēm tika atklāta inficēšanās ar Covid-19 un PVD "pēc ilgākas epidemioloģiskās izmeklēšanas un pilnākas informācijas apkopošanas" lēma, kādu rīcību nepieciešams izvēlēties.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Baltic Devon Mink" pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam "Van Ansem Participaties B.V." un kā tā patiesie labuma guvēji norādīti šīs valsts pilsoņi Johaness un Nikolass van Ansemi. Uzņēmums 2019.gadā strādājis ar 6,4 miljonu eiro apgrozījumu un 3 miljonu eiro zaudējumiem, turklāt miljonos mērāmi zaudējumi uzņēmumam tiek uzrādīti jau kopš 2015.gada. Uzņēmuma pagājušā gada pārskats vēl nav pieejams.

Pēc PVD tīmekļvietnē pieejamās informācijas, Latvijā 2021.gada 4.janvārī bija reģistrētas deviņas kažokzvēru audzētavas, no kurām piecās novietnēs tika turēti ap 130 000 dzīvnieku.