Valdība apstiprina jaunu neapliekamā minimuma aprēķināšanas kārtību

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Ņemot vērā Saeimas lēmumu nākamgad palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu līdz 350 eiro mēnesī no 1.janvāra un līdz 500 eiro mēnesī no 1.jūlija, valdība otrdien apstiprināja grozījumus noteikumos par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru IIN aprēķināšanai.

No 2022.gada 1.janvāra maksimālais gada neapliekamais minimums tiek noteikts 2100 eiro pirmajā pusgadā (350 eiro mēnesī), bet no 1.jūlija - 3000 eiro otrajā pusgadā (500 eiro mēnesī). No 2023.gada 1.janvāra gada neapliekamais minimums būs 6000 eiro (500 eiro mēnesī).

Patlaban maksimālais gada neapliekamais minimums ir 3600 eiro (300 eiro mēnesī).

Ņemot vērā, ka 2022.gadā maksimālais gada diferencētais neapliekamais minimums un koeficients katrā pusgadā ir atšķirīgs, noteikumos ir noteikta īpaša aprēķināšanas, prognozēšanas un piemērošanas kārtība 2022.gada taksācijas gadam.

Noteikumi paredz, ka 2022.gadā diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots katram pusgadam atsevišķi, attiecīgi abu pusgadu diferencēto neapliekamo minimumu summa veido 2022. taksācijas gada kopējo diferencēto neapliekamo minimumu.

Lai 2022. taksācijas gadā piemērotu diferencēto neapliekamo minimumu katram pusgadam atsevišķi, noteikumi paredz, ka arī katram pusgadam atsevišķi tiek noteikts apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo neapliekamo minimumu (3000 eiro) un apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu (10 800 eiro).

Ienākumus, kurus nav iespējams korekti attiecināt uz konkrēto pusgadu, jo par tiem informācija Valsts ieņēmumu dienestam pieejama tikai pēc nodokļa maksātāja gada ienākumu deklarācijas saņemšanas (piemēram, no ārvalstīm gūtais ienākums, ienākums no saimnieciskās darbības, ārvalstī gūtais algota darba ienākums), dala ar divi un ņem vērā proporcionāli katrā periodā.

Neapliekamā minimuma palielināšanas mērķis ir samazināt darbaspēka nodokļu slogu, īpaši personām ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem.

Latvijā

Nākotnē varētu kļūt teju neiespējami nevienam nemanot veikt nesaskaņotu būvniecību. Nākamgad Latvijā sāks testēt, kā cīņai pret nelegālu celtniecību varētu izmantot visu redzošos satelītattēlus. Pilotprojekta mērķis ir izstrādāt mehānismu, kas izmaiņas ainavā liks kopā ar dokumentāciju no datubāzēm un pat bez būvvaldes ekspertu apsekojuma ļaus saprast, vai būvdarbi notiek saskaņoti vai nē, vēsta TV3.