Kopš 2018.gada institūcijās augošo bērnu skaits Latvijā ir samazinājies uz pusi, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārā sekretāre Evija Zālīte-Grosa (JKP).
Viņa informēja, ka patlaban institūcijās aug 506 bez vecāku gādības palikuši bērni, no kuriem aptuveni četras piektdaļas mitinās bērnunamos, bet atlikušie - SOS ģimeņu atbalsta centros.
Zālīte-Grosa atzina, ka bez vecāku gādības palikušo bērnu skaits diemžēl aug straujāk nekā audžuģimeņu skaits, turklāt starp institūcijās esošajiem bērniem ir daudz pusaudžu un jauniešu ar veselības problēmām, par kuriem ģimenes gādību vēlas uzņemties retāk.
Kopumā gan pēdējā laikā sabiedrības attieksme un izpratne par šo problēmu esot ļoti augusi, auguši arī visa veida pabalsti cilvēkiem, kuri uzņemas rūpes par bioloģisko vecāku atstātajiem bērniem.
Jautāta, vai Covid-19 pandēmijas laikā ir novērotas kādas jaunas tendences bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpē, LM parlamentārā sekretāre atbildēja noraidoši.
Kā ziņots, LM šodien organizē diskusiju par bērnu emocionālo labsajūtu ārpusģimenes aprūpes iestādēs un nonākot ģimeniskā vidē, liecina LM mājaslapā publicētā informācija.
Diskusijā piedalīsies LM parlamentārā sekretāre Zālīte-Grosa, ģimeņu atbalsta un mūžizglītības centra "Zvannieki" vadītāja Linda Balčūne, adoptētāji Meldra Gineita un Mārtiņš Gineitis un audžuģimenē augušais Daniels Aleksejenoks. Diskusijas moderators būs Oskars Priede.
Diskusijas dalībnieki dalīsies profesionālā un personīgā pieredzē par bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu emocionālo labsajūtu un to, kā palīdzēt bērnam adaptēties, ienākot ģimeniskā vidē vai mainot aprūpes formu, kā reaģēt gan uz bērna, gan uz savām emocijām un ko darīt, lai šim adaptēšanās laikam būtu pozitīvs rezultāts.
Kampaņas "Es gribu savas mājas!" iepriekšējā diskusija notika par ārpusģimenes statusiem, adopciju un viesģimenēm un iespējām bērnu uzņemt savā aprūpē.
LM šo kampaņu organizē ar mērķi ir veicināt sabiedrības izpratni par bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpi, ģimeniskas vides nozīmību bērna veselīgai un pilnvērtīgai attīstībai, un samazināt institūcijās esošo bērnu skaitu, rosinot iedzīvotājus kļūt par audžuģimeni, aizbildni, adoptētāju vai viesģimeni.