Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde arestējusi latvieti, kuru tur aizdomās par iespaidīgu krāpšanu ar kriptovalūtu Spānijā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Spāņu kibernoziegumu apkarotāji uzskata, ka jaunā vīrieša upuri ir ap tūkstoš cilvēku un nozagts vismaz pusmiljons.
Raidījumam "Nekā personīga" zināms, ka Latvijā arestētais vīrietis ir Kārklis Kārkliņš.
"Policija arestējusi 30 gadīgu kriptovalūtas krāpnieku no Latvijas, kuru tur aizdomās par vairāk nekā pusmiljona eiro izkrāpšanu no Spānijas pilsoņiem." Šādu informāciju pirms nedēļas savā mājas lapā publicējusi Civilā gvarde. Spāņu policisti stāsta, ka krāpnieks uzturējies ekskluzīvā kūrortā pie Vidusjūras un viņam paticis grezns dzīvesveids.
"Nekā personīga" zināms, ka Civilās gvardes meklētais ir Latvijas pilsonis Kārlis Kārkliņš.
Spānijas policija uzskata, ka Kārkliņš ir autors krāpniecības shēmai- kriptovalūtas projektam ar nosaukumu "Hodlife - Unicorn token". Kā publiskā seja visur parādās kāds it kā Šveices pilsonis, kurš investorus aicina iepirkt starta komplektus un sola peļņu, kolīdz projekts tiks palaists brīvajā tirgū. Investorus uzrunāja ar intensīvām kampaņām dažādās digitālās platformās.
Šovasar "Hodlife" investori atklāja, ka viņu nauda ir pazudusi un saprata, ka ir piekrāpti. Šveices pilsonis patiesībā izrādījās nolīgts spāņu aktieris. Vairāki no apkrāptajiem vērsās policijā un tā sāka izmeklēšanu. Atklājās, ka pusmiljons pārskaitīts uz vienu anonīmu digitālo adresi.
Analizējot interneta savienojumus, policija konstatēja, ka krāpnieks uzturējies vienā no Spānijas ekskluzīvākajiem rajoniem Malagas provincē Kosta del Sol. Nomājis trīsstāvīgas villas dienā virs 1000 eiro, īrējis dārgas automašīnas, tērējis milzīgas summas dizaineru veikalos un restorānos.
Lai piekļūtu kriptovalūtu vietnēm un pārskaitītu nozagtos līdzekļu, nereti izmantots viesnīcu interneta pieslēgums. Darījumiem tikuši izmantoti dokumenti ar neeksistējoša Lietuvas pilsoņa vārdu.
Līdz pat oktobrim Civilā gvarde nezināja, ka meklētais lietuvietis patiesībā ir Latvijas pilsonis Kārlis Kārkliņš.
"Nekā personīga" rīcībā ir informācija, ka Kārkliņu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde arestēja šā gada 18.oktobrī Rīgā. 20.oktobrī viņam piemēroja apcietinājumu. Kārkliņš bija plānojis dažas dienas vēlāk ar privātu lidmašīnu lidot uz Amsterdamu, lai svinētu draudzenes dzimšanas dienu.
Aizturēšanas operācijā Klusajā centrā, atklājās, ka gan Kārlis, gan viņa draudzene braukuši ar dārgām automašīnām. Draudzenes tumši zaļais BMW, kā arī Kārkliņa izmantotais Mercedes Benz G klases džips bija ar Čehijas un Slovākijas numura zīmēm, un izmeklēšanā tiek skaidrota viņu izcelsme.
Vēl dažas dienas iepriekš, Kārkliņš Rīgā pārvietojās arī ar šo zilo Lamborgini.
Pirms desmit gadiem Kārli Kārkliņu par identitātes zādzību un vairāk nekā viena miljona dolāru izkrāpšanu izdot prasīja Amerikas savienotās valstis. Kārkliņam draudēja no pieciem līdz 15 gadiem cietumā. Taču Augstākā tiesa triju tiesnešu sastāvā nepiekrita tobrīd 20 gadīgā Kārkliņa izdošanai.
Kārkliņu Amerikas savienotās valstis apsūdzēja par darbošanos starptautiskā grupējumā, kas ASV banku klientiem bija izkrāpis miljonu un 300 tūkstoš dolāru. Grupējums esot veidojis viltotas interneta lapas, ar kuru palīdzību izvilinājis lietotājvārdus un paroles. Šos datus Kārkliņš kopā ar vēl sešiem apsūdzētajiem izmantoja, lai piekļūtu banku kontiem. Savukārt no vairākiem uzņēmumiem viņi izvilinājuši naudu, reģistrējoties kā viltus darbinieki un saņemot algu. Kārkliņš atpazīts pēc segvārdiem Suzanna Oneila, Kriss un Stīvens Bings.
Neskatoties uz iespaidīgo izkrāpto naudas summu un FIB savāktajiem pierādījumiem, Latvija 2011.gada 7.decembrī atteica izdod Kārkliņu tiesāšanai Amerikas savienotajās valstīs. Trīs tiesneši ar nu jau bijušo tiesnesi Ervīnu Kušķi priekšgalā, nostājās Kārkliņa advokātu pusē - tā kā daļa noziegumu pastrādāta Kārkliņam darbojoties Latvijā, tad ASV viņš izdots netiks. Turklāt pagātnē apsūdzētajam esot konstatēti psihiskas dabas traucējumi un persona esot nekavējoties jāatbrīvo.
Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors Mārcis Viļums arī pēc 10 gadiem šo prāvu labi atceras. Tā bija viena no pirmajām starptautiska mēroga datorkrāpšanas lietām Latvijā. Un kaut arī viņš lēma, ka pierādījumu ir pietiekami, mūsu tiesa lēma citādāk.
"Kāpēc ir šāds lēmums, varu lasīt tiesas argumentos. Bet tas ir tiesas lēmums un tas nav pārsūdzams. Par to daļēji ierobežoto nepieskaitāmību, es nezinu, vai gluži tā var pateikt. Parasti, nozīmējot ekspertīzi jābūt aizdomām, ka persona savu rīcību neapzinās. Toreiz tiekoties un diskutējot ar pašu personu, man nelikās, ka viņam būtu jānozīmē ekspertīze. Man likās, ka persona absolūti apzinās savas darbības, ļoti veikli rīkojas ar datoru un ļoti labi zina, ko dara," pauž prokurors Mārcis Viļums.
Pēc izglābšanās no izdošanas, Kārkliņš uzturējās Latvijā un dzīvoja ar vērienu. Apmeklēja festivālus un uzdzīvoja ar draugiem. Šo gadu laikā viņa digitālās pēdas ved uz dažādām pasaules vietām.
Lidojumiem Kārkliņš īrējis privātas lidmašīnas. Un regulāri uzturējies arī Latvijā, kur Rīgas ielās pārvietojies dārgās automašīnās. Bet šogad lielākoties mitinājies Spānijā.
"Viņš atstāja tāda klusa cilvēka iespaidu, tas parasti jau nenotiek tā, ka cilvēks vienā dienā kļūst par tādu ballīšu karali, par ko, es saprotu, viņš kļuva vienā dienā. Nauda kaut kur bija jāliek, un viņš to vienkārši sāka kaut kur sāka tērēt," min prokurors.
ENAP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa daudzkārt rīkojusi preses konferences, lai vēstītu par policijas atklātiem mūsu pilsoņu pastrādātiem kibernoziegumiem. Kas varēja būt par iemeslu, ka visu šo gadu laikā ENAP nepievērsa uzmanību personai bez legāliem ienākumiem un uzkrītoši dārgu dzīves veidu, versijas var būt dažādas. Prokurors, kurš pirms 10 gadiem centās panākt Kārkliņa izdošanu ASV, zina stāstīt, ka pret Kārkliņu ierosinātas vairākas lietas. Taču neviena nav beigusies ar notiesājošo spriedumu, vai lietas līdz tiesai nemaz nav nonākušas un izbeigtas noilguma dēļ. Šoreiz Kārkliņu tur aizdomās par naudas atmazgāšanu, un šos noziegumus izmeklē cita ENAP nodaļa.
"Par ko policija šobrīd runā, ir vairāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kuriem nav legāla seguma," atklāj prokurors.
Valsts policija apstiprina, ka ENAP 1.nodaļas darbinieki Kārkliņu tur aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un izmeklēšanā tiekot skaidrots, kāda nozieguma rezultātā tie ir iegūti.