Levits: Rīgai ir jākļūst par Ziemeļeiropas metropoli

Rīgai ir jākļūst par reģionālo Baltijas ekonomikas centru Ziemeļeiropas metropoli, sestdien Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF) atzina Valsts prezidents Egils Levits.

Forums šogad veltīts Rīgas attīstībai un pilsētas starptautiskajai konkurētspējai.

Prezidents savā uzrunā norādīja, ka Rīgai kā Latvijas galvaspilsētai ir īpaši atbildīga loma mūsu valstī. Ar trešdaļu valsts iedzīvotāju Rīga veido vairāk nekā pusi no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja pieskaita Pierīgas pašvaldības, tās jau ir divas trešdaļas no mūsu IKP. Atsevišķās nozarēs, tostarp finanšu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu, pienesums ir vēl augstāks.

"Neapšaubāmi Rīga ir mūsu valsts ekonomikas galvenais dzinējspēks. Tādēļ visas valsts interesēs ir nostiprināt Rīgu, lai caur to veicinātu izaugsmi visā Latvijā. Rīgai ir jākļūst par reģionālo Baltijas ekonomikas centru, par Ziemeļeiropas metropoli," uzsvēra Levits.

Pēc prezidenta teiktā, šī Rīgas stratēģiskā attīstība notiek un notiks kopskatā ar valsts kopējo attīstību, it īpaši izmantojot arī Latvijas atveseļošanās un noturības mehānisma plānā noteiktajām prioritātēm paredzētos līdzekļus. Tas vispirms attiecas uz pārmaiņām ilgtspējas virzienā, kur Rīgai ir jādod ievērojams ieguldījums kopējā "zaļā kursa" īstenošanā - gan attiecībā uz digitālo transformāciju, gan nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, gan arī zināšanu un prasmju stiprināšanu mūsu cilvēkiem. Tieši tas ir izšķirošais faktors, kas nodrošinās Latvijas un līdz ar to arī Rīgas izaugsmi, sacīja Levits.

Viņš vērsa uzmanību, ka Rīga jau patlaban ir izglītības, zinātnes un inovāciju centrs un mājvieta daudziem starptautiski atpazīstamiem uzņēmumiem.

Tajā pašā laikā netrūkst arī darāmā, lai Rīga varētu attīstīties. Kā norādīja Levits, Globālajā inovāciju indeksā redzams, ka ir liels izaugsmes potenciāls. Inovāciju sistēmai, izmantojot šo potenciālu, ir jāveicina Latvijas kopējā ekonomiskā transformācija no "piesārņojošās" ekonomikas uz zaļo ekonomiku.

Rīga ir viena no pirmajām 100 Eiropas pilsētām, kas ir apņēmusies kļūt klimatneitrāla līdz 2030.gadam, tāpēc prezidents uzskata, ka šis mērķis ir ļoti ambiciozs.

"Pārmaiņas uz labu, bet kas īslaicīgi būs saistītas arī ar zināmām neērtībām un nepieciešamību piemēroties jauniem apstākļiem. No tā mēs nevaram izvairīties, ja gribam, lai Latvija neatpaliek no Eiropas un visas pasaules. Eiropa šajā virzienā iet uz priekšu, un, jo ātrāk mēs akceptēsim šos mērķus un darīsim visu, lai tos sasniegtu, jo labāk mums būs, nevis vēlāk vilkties visiem iepakaļus un censties ielēkt jau braucošā vilcienā," uzsvēra prezidents.

Tādēļ apsveicama ir Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa (AP) apņemšanās steidzami un inovatīvi risināt klimata, vides un sabiedrības veselības jautājumus, investējot mobilitātes un transporta infrastruktūras attīstībā, atjaunojamo energoresursu izmantošanā un - ļoti būtiski - arī veidojot ilgtermiņa mājokļu politiku.

Runājot par Rīgas starptautisko atpazīstamību, prezidents pieminēja Rīgas kultūras piedāvājumu. Lai gan šī foruma fokuss ir ekonomika, tomēr kultūra ir ļoti svarīgs netiešs faktors ekonomikas attīstībai.