Rosina pabalstus piešķirt ne tikai bēgļiem, bet arī personām ar alternatīvo statusu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien vienojās iestrādāt likumā normas, kas paredzētu piešķirt valsts sociālā atbalsta pabalstus arī personām ar alternatīvo statusu, kuras uzturas Latvijā.

Tiesībsargs Juris Jansons bija aicinājis Saeimu papildināt likumu, nosakot, ka pabalstus ir tiesīgas saņemt arī personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss un kuras uzturas Latvijā, kā arī šo personu ģimenes locekļi, kuri uzturas Latvijā. Pašlaik saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu personas ar alternatīvo statusu nav tiesīgas saņemt valsts sociālo atbalstu.

Izskatot tiesībsarga priekšlikumu, Saeimas komisijas deputāti atzina, ka pastāv nevienlīdzība starp personām, kurām piešķirts bēgļa statuss un kuras ir tiesīgas saņemt pabalstu, un personām ar alternatīvo statusu. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins aicināja veikt grozījumus likumos, lai netaisnību labotu.

Patlaban Latvijā uzskaitē ir 300 personas ar bēgļa statusu un 594 ar alternatīvo, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe.

Patvērumu lietu nodaļas vadītāja uzskata, ka, piešķirot pabalstu arī personām ar alternatīvo statusu, ir būtiski zināt, vai persona ir nopietni noskaņota pastāvīgi dzīvot un strādāt Latvijā. To varot noskaidrot pēc atkārtoti iesniegto iesniegumu par termiņuzturēšanās atļauju skaita.

Vijupe norādīja, ka sākumā alternatīvais statuss tiek piešķirts uz gadu, taču, ja persona vēlas pagarināt termiņuzturēšanās atļauju, tas tiek piešķirts vēl uz diviem gadiem. Savukārt pēc pieciem gadiem persona ir tiesīga saņemt pastāvīgu termiņuzturēšanās atļauju.