Palielinot valsts nodevas par medībām, medniekiem kopumā gadā varētu nākties maksāt pat par 500 000 eiro vairāk nekā patlaban, aprēķinājusi Latvijas Mednieku savienība (LMS).
Biedrība vēstulē Valsts kancelejai un Zemkopības ministrijai (ZM) sniegusi iebildumus pret sagatavotajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, kas noteiks jaunas valsts nodevas par mežsaimnieciskām un medību darbībām.
Jau ziņots, ka saskaņā ar grozījumu projektu turpmāk mednieku sezonas kartes maksās 30 eiro līdzšinējo 14 eiro vietā. Savukārt maksu par vienu medību atļauju līdzšinējo 1,42 eiro vietā plānots paaugstināt līdz 15 eiro par aļņa un staltbrieža bulli un līdz 7,50 eiro par aļņa un staltbrieža govi un teļu.
Tāpat projektā paredzēts valsts nodevu par atļauju ārvalstniekiem medīt Latvijā palielināt līdz 70 eiro par desmit dienām un līdz 200 eiro visai sezonai. Patlaban nodevas apmērs ir diferencēts atbilstoši plānotajam medību ilgumam - vienai dienai 14 eiro, divām līdz desmit dienām 35 eiro un sezonai 99 eiro.
LMS ieskatā izmaksu palielinājums par mednieka sezonas kartes saņemšanu novedīs pie tā, ka daļa Latvijas mednieku medības vairs nevarēs finansiāli atļauties. Par mednieku sezonas kartei analoga dokumenta saņemšanu Igaunijā pašlaik jāmaksā 10 eiro, Somijā - 25 eiro, bet Zviedrijā - aptuveni 30 eiro. Lietuvā šādas nodevas nav vispār.
"Latvijā jau patlaban ir vērojama mednieku skaita samazināšanās tendence, līdz ar to nav pieļaujama rīcība, kas to vēl vairāk veicinātu," uzsver savienība.
Tāpat vēstulē norādīts, ka LMS nav pieņemams plāns palielināt valsts nodevu par medību atļauju staltbriežu un aļņu medīšanai.
Kā skaidro biedrība, jau patlaban Latvijā nereti ir novērojama situācija, kad zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, pamatojoties uz dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, pieprasa medniekiem nomedīt ievērojami lielāku staltbriežu skaitu nekā mednieki ir gatavi nomedīt. Šādā situācijā pieckārtīgi palielinot valsts nodevas apjomu par medību atļaujām, nekādi netiek stimulēta mednieku interese medīt vairāk, bet gan tieši otrādi - tiks panākts pretējais efekts un staltbriežu govju un teļu nomedīšanas apjomi samazināsies, kas atstās negatīvu ietekmi uz lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto postījumu samazināšanas pasākumiem, apgalvots vēstulē.
LMS arī nepiekrīt ZM iecerei paaugstināt valsts nodevu par atļauju ārvalstniekiem.
"Katrs ārvalstu mednieks Latvijā dažādos ar medībām, dzīvošanu, ēdināšanu un citiem servisiem saistītos pakalpojumos iztērē vidēji 2500 eiro. Ienākošais medību tūrisms ir joma, kurā katra valsts cīnās un izstrādā dažādus atbalsta instrumentus, lai piesaistītu un ieinteresētu medniekus braukt un tērēt savu naudu pie viņiem," pauž organizācija.
Biedrības ieskatā, nosakot valsts nodevu 200 eiro apmērā, valsts raida skaidru signālu, ka ārvalstu mednieki šeit nav vēlami, vai arī provocē pārkāpt noteikumus un piedalīties medībās bez attiecīgās nodevas nomaksas.
Šādu darbību rezultātā medību tūristu plūsma pārorientēsies uz tuvākajām kaimiņvalstīm - Igauniju un Lietuvu, tādā veidā sniedzot finansiālu pienesumu šo valstu tūrisma un viesmīlības nozarei, nevis Latvijas, apgalvo organizācija.
Līdztekus LMS norāda, ka atbilstoši Medību likumam valsts nodevām par medībām pilnā apmērā būtu jānonāk Medību saimniecības attīstības fondā (MSAF), tomēr kopš 2010.gada fondā nonāk tikai aptuveni trešā daļa no mednieku samaksāto valsts nodevu apjoma jeb 140 000 eiro. Tādējādi vairāk nekā desmit gadu laikā MSAF nav nonākuši aptuveni četri miljoni eiro.
Iepazīstoties ar ZM sagatavoto noteikumu projektu un pavadošajiem dokumentiem, LMS secinājusi, ka turpmāk ieņēmumus no valsts nodevām par medību darbībām paredzēts novirzīt Valsts meža dienestam (VMD), kas ir pretrunā ar Medību likuma 31. panta 2. daļu.
LMS uzskata, ka izmaiņām valsts nodevu apmērā ir jābūt pamatotām un samērīgām, kā arī jābūt skaidram pamatojumam, kādiem mērķiem šos līdzekļus paredzēts tērēt. Ja kā pamatojums nodevu celšanai kalpo VMD administratīvās izmaksas, tad biedrības ieskatā, pirmkārt, būtu jāveic VMD funkciju audits un jāmeklē veidi, kā šīs izmaksas samazināt, tostarp izvērtējot noteiktu funkciju nepieciešamību kā tādu, kā arī iespējamību deleģēt šo funkciju izpildi privātā sektora partneriem, līdzīgi kā tas notiek citās nozarēs.
LMS uzskata, ka papildus finansējums primāri ir jārod iestādes iekšienē un tikai pēc tam ir iespējams pārskatīt valsts nodevu apmēru. Noteikumu anotācijā nav izvērtēti alternatīvi risinājumi, kā arī nav izvērtēts izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, uzsvērts vēstulē.
Tāpat LMS ieskatā nav izvērtēta valsts nodevas apmēra celšanas ietekme uz tūrisma un viesmīlības nozari un nav veikta administratīvā procesa vienkāršošana.
Biedrība norāda, ka valsts nodevu jautājums jau iepriekš tika skatīts ZM un nevalstisko organizāciju darba grupās un sanāksmēs. Visas iesaistītās nevalstiskās organizācijas, tostarp LMS, bija vienisprātis, ka šāda ZM pieeja valsts nodevu jautājumā nav pieņemama. Tika apspriesti iespējamie scenāriji, par kuriem tika panākta konceptuāla vienošanās, taču iebildumi un vienošanās ar nozari pārstāvošajām organizācijām esot ignorētas.
Jau ziņots, ka arī Latvijas Mednieku asociācija (LatMA) iebilst pret plānoto medību valsts nodevu palielināšanu.
Saskaņā ar Tiesību aktu projektu publiskajā portālā pieejamo informāciju patlaban jaunie noteikumi atrodas saskaņošanas procesā. Tos saskaņojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Latvijas meža īpašnieku biedrība. Redakcionālas izmaiņas aicina ieviest Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija.
LMS ir dibināta 2011.gadā, un tās mērķis ir vienot medniekus kopīgai organizētai rīcībai un pārstāvniecībai vietējā, valsts un starptautiskā mērogā. Biedrības mērķis ir veicināt Latvijas savvaļas dzīvnieku resursu ilgtspējību, kā arī piedalīties medību nozari ietekmējošo normatīvu izmaiņu un projektu izstrādāšanā valsts un nevalstiskajās organizācijās. LMS iesaistījušies vairāk nekā 9000 mednieku.