Valdība atļauj rīkot bērnu nometnes un pulciņus klātienē; ir nosacījumi

© Ģirts Ozoliņš / F64

Ņemot vērā Covid-19 situācijas uzlabošanos, atļauta bērnu nometņu organizēšanu klātienē, otrdien lēma valdība.

Iepriekš rudens periodā to darbība bija pārtraukta. Grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka darbinieki un bērni no 12 gadu vecuma varēs piedalīties nometnē ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, savukārt tiem, kas vēl nav sasnieguši 12 gadu vecumu, 72 stundas pirms nometnes sākuma jāveic Covid-19 tests.

Nometnēs var strādāt darbinieki, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, kā arī ne vairāk kā 20 bērni vienā grupā. Ir pieļaujama vairāku grupu atrašanās nometnes norises vietā, tomēr tas iespējams, ja tiek pilnībā nodrošināts, ka šo grupu dalībnieki un iesaistītais personāls visas nometnes norises laikā savstarpēji nesatiekas.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga valdības sēdē norādīja, ka līdz šim piecus un sešus gadus veciem bērniem interešu izglītība bija liegta, ņemot vērā, ka vakcinēties drīkst tikai no 12 gadu vecuma. Valdības sēdes laikā viņa aicināja ļaut skolotājiem strādāt ar visiem skolēniem, kuriem ir negatīvs Covid-19 testa rezultāts, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgas interešu izglītības apguves iespējas.

Grozot rīkojumu, valdība noteica, ka pirmsskolas vecuma izglītojamie attālināti vai klātienē var apgūt interešu izglītību individuāli, ja vien izglītojamie nedzīvo vienā mājsaimniecībā, vai savā pirmsskolas izglītības iestādē. Pirmsskolēni pulciņos varēs piedalīties arī ārpus telpām, taču kopā ne vairāk kā 20 bērni no dažādām grupām. Viņiem nav jāveic siekalu tests.

Skolēniem, kas nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, interešu un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve notiek attālināti vai klātienē. Skolēniem, kas veikuši siekalu testu, apguve notiek individuāli, uz vienas grupas, klases vai kursa pamata un izglītības iestādes iekštelpās.

Savukārt, ja interešu izglītības apguve notiek ārpus skolas, kurā skolēns iegūst izglītību, tad iekštelpās ar siekalu testu var piedalīties skolēni, kas nav sasnieguši 12 gadus. Iekštelpās ārpus savas skolas minēto izglītības programmu apguvē ir tiesīgi piedalīties arī izglītojamie ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Tāpat grozījumi paredz noteikt minimālo telpu platību uz katru skolēnu, telpu ventilācijas prasības, izglītojamo skaitu grupā, izglītojamo testēšanos. Tostarp paredzēts, ka gan iekštelpās, gan ārpus telpām skolēnu skaits vienā grupā nepārsniedz 20 personas. Tomēr pieļauts izņēmums, ja interešu vai profesionālās ievirzes izglītības programma tiek īstenota skolā, kurā vienas grupas, klases vai kursa skolēni ikdienā iegūst formālu izglītību. Tādā gadījumā izglītojamo skaita prasība nav jāievēro.

Pašlaik izglītības iestādēs pakāpeniski tiek ieviesti paštesti. Līdz 2021.gada 21.decembrim, kamēr vēl tiks veikti siekalu testi, būs nepieciešams uzrādīt negatīva testa rezultātu. Savukārt, ja interešu vai profesionālās ievirzes izglītības programmas tiks īstenotas arī ziemas brīvlaikā, nodarbības varēs apmeklēt, veicot paštestus.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais