Ārkārtējās situācijas laikā darba devējiem nebūs jāveic minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbiniekiem, otrdien lēma valdība.
Darba devējam arī nav jāveic valsts sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas par kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, kā arī par kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba pienākumu izpildes bez darba algas saglabāšanas.
Tāpat minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nav jāveic par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā. Tā kā ārkārtējā situācija ir noteikta no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim, tad minimālo obligāto iemaksu objektu neaprēķina un darba devējiem un pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic par 2021.gada oktobri, novembri, decembri un 2022.gada janvāri.
No 2021.gada 1.jūlija ir ieviests minimālais obligāto iemaksu objekts, kas paredz, ka darba devējam par katru darba ņēmēju ir jāveic minimālās obligātās iemaksas no trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām jeb 1500 eiro.
Ministru kabinets 2021.gada 9.oktobrī izdeva rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar kuru tiek ieviesta ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā un noteikta virkne ierobežojumu, tostarp, darbinieku un amatpersonu atstādināšana no darba vai amata pienākumu izpildes un dīkstāve.
2021.gada 6.novembrī stājās spēkā Saeimas 2021.gada 4.novembrī pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas nosaka, ka, ja darba devējam normatīvajos aktos paredzēto prasību vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārcelt darbinieku (amatpersonu) citā piemērotā darbā (amatā) vai nodrošināt viņa darba (amata, dienesta) pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks (amatpersona) iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atstādināt viņu no darba (amata, dienesta) vai noteikt dīkstāvi darbinieka vainas dēļ, par atstādināšanas vai dīkstāves laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Darba devējam, izņemot darba devēju valsts pārvaldē, ir tiesības par atstādināšanas laiku saglabāt darba samaksu. Aizliegts atstādināt darbinieku (amatpersonu) no darba (amata, dienesta) uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem.
Laikā, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija, daudzas nozares klātienē nevar darboties un sniegt pakalpojumus, piemēram, rūpniecības preču un saimniecības preču veikali, un daudzām nozarēm ir noteikti ierobežojumi, piemēram, ēdināšanas iestādes. Savukārt valsts sniedz tikai divu veidu atbalstus - apgrozāmos līdzekļus un algas subsīdijas. Valsts ārkārtējās situācijas laikā nav paredzējusi dīkstāves pabalstus.
Darba likums nosaka, ka atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, darbinieks šo atlīdzību nesaņem.
Valsts civildienesta likums nosaka, ka, ja attiecībā pret ierēdni kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums paredz darba devējam, izņemot darba devēju valsts pārvaldē, tiesības par atstādināšanas laiku saglabāt darbiniekam darba samaksu.
Daudzi uzņēmumi nekvalificējas kritērijiem, lai saņemtu algu subsīdiju. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nevar atšķirt uzņēmumus pēc NACE kodiem, jo NACE kodi nav precīzi, un ne visi uzņēmumi tos ir iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, likumā būtu nosakāms, ka par kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē savas vainas dēļ vai kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata) pienākumu veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas, netiktu aprēķināts minimālais obligāto iemaksu objekts.
Vienlaikus noteikts, ka darba devējs ziņas par darbinieka atrašanos dīkstāvē (darba ņēmēja vainas dēļ) un ziņas par darba ņēmēja atstādināšanu no darba (amata) pienākumu veikšanas par periodu no 2021.gada 1.jūlija līdz likuma spēkā stāšanās dienai var iesniegt 30 dienu laikā no normas spēkā stāšanās dienas.
Likumprojekts paredz neaprēķināt minimālo obligāto iemaksu objektu, un attiecīgi darba devējiem un pašnodarbinātajiem nebūs jāveic minimālās obligātās iemaksas par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā valsts teritorijā ir noteicis ārkārtējo situāciju.