Rinkēvičs aicina nekavējoties ieviest sankciju piekto kārtu pret Baltkrieviju

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tiekoties ar Itālijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministru Luidži Di Maio, pauda pārliecību, ka ir svarīgi nekavējoties apstiprināt sankciju piekto kārtu pret Baltkrieviju, iekļaujot arī Baltkrievijas nacionālo lidsabiedrību "Belavia".

Kā informē Ārlietu ministrijā (ĀM), ministrs arīdzan atzīmēja, ka jāpārskata arī Eiropas Savienības (ES) normatīvā bāze, lai šādos nepārprotamos gadījumos, kad migranti tiek padarīti par instrumentiem, dalībvalstu robežsargiem būtu vajadzīgās tiesības un līdzekļi, lai nodrošinātu ES robežu integritāti un aizsardzību.

Tikšanās laikā puses pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības, migrācijas jautājumu, situāciju Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā, kā arī decembrī gaidāmo Austrumu partnerības samitu Briselē.

Rinkēvičs tikšanās laikā vērsa uzmanību uz to, ka šogad tiek atzīmēti simts gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību nodibināšanas, kā arī ir apritējuši 30 gadi kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas. Rinkēvičs pateicās par Itālijas ievērojamo ieguldījumu Latvijas drošībā, dalību NATO kaujas grupā Latvijā un NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā, kā arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") darbā.

Ministri pārrunāja Eiropas patvēruma sistēmas reformu. Rinkēvičs pauda nostāju par Latvijas atbalstu Skrīninga regulas un "Eurodac" regulas tālāku virzību, ciktāl tas neietekmē diskusijas par pārējiem elementiem. Latvijas ārlietu ministra ieskatā, ir nepieciešams sekot līdzi tendencēm visos migrācijas plūsmas ceļos.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvija atbalsta Rīcības plānu izstrādi un ieviešanu ar prioritārajām migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm. Vienlaikus, pēc Rinkēviča paustā, ir jāturpina cīņa pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību kā arī jānovērš migrācijas cēloņi.

"Mēs sagaidām Eiropas Komisijas priekšlikumus ES tiesiskā regulējuma pielāgošanai jaunajiem migrācijas izaicinājumiem, ierosinot konkrētus pasākumus un atbilstošu finansējumu," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Sarunu partneri apmainījās viedokļiem par situāciju Ukrainā. Rinkēvičs atzīmēja, ka situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas ir jāskata kontekstā ar Aleksandra Lukašenko hibrīduzbrkumu ES robežām, tāpēc ES un NATO ir jābūt gataviem atbilstoši reaģēt gan Baltkrievijas, gan Ukrainas virzienos. Tāpat Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Ukrainai ir svarīgi turpināt saņemt stingru ES un NATO atbalstu.

Rinkēvičs pauda nostāju, ka gaidāmajam Austrumu partnerības samitam ir jāapliecina šīs politikas stratēģiskā nozīme. Līdzšinējā sadarbība ir jāstiprina ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, vienlaikus saglabājot Austrumu partnerību kā vienotu platformu un ievērojot diferenciācijas un nosacītības principus.

LETA jau rakstīja, ka Ukraina, ASV, NATO un ES ir cēlušas trauksmi par jaunu Krievijas bruņoto spēku kustību pēdējās nedēļās pie Ukrainas robežas un brīdinājušas par iespējamu iebrukumu. Maskava to ir noliegusi, apsūdzējusi Kijevu "provokācijās" un vainojusi Vašingtonu saspīlējuma eskalācijā reģionā.

Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs atzina, ka Krievijas spēku kustība "turpina" radīt bažas, un apsolīja ASV atbalstu Ukrainas spēkiem. Viņš tomēr sacīja, ka "neparedz nekādu ASV militāru iejaukšanos šajā konfliktā".