Galvenais pelnītājs Latvijas ģimenēs joprojām ir vīrietis (46%), tikai mazliet vairāk nekā trešdaļā pāru (37%) abi partneri pelna līdzvērtīgi, bet 17% galvenā ģimenes pelnītāja ir sieviete, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktās aptauja.
Veids, kā ģimenes budžets tiek pārvaldīts, lielā mērā izriet no tā, kurš un kādā apmērā ģimenē naudu ienes. Lielākoties abi partneri katrs atsevišķi plāno savus ienākumus, bet savā starpā sadala iepriekš atrunātas izdevumu pozīcijas (44%).
Otra populārākā finanšu plānošanas stratēģija, ko min 38% aptaujāto, ir kopīgs ģimenes budžets jeb vienots maciņš, kurā kopīgi tiek plānoti gan visi ienākumi, gan izdevumi. Tikai katrs desmitais pāris izvēlējies pieeju, kur katrs partneris atsevišķi plāno kā ienākumus, tā arī izdevumus.
Vērtējot Latvijas iedzīvotāju sniegtās atbildes, novērota salīdzinoši cieša saikne starp izvēlēto ģimenes budžeta plānošanas un pārvaldīšanas stratēģiju un to, vai ģimenē finanses tiek plānotas rūpīgi. Tie, kas savas naudas lietas plāno pastāvīgi un visu laiku, biežāk izvēlas veidot kopīgu ģimenes budžetu, kamēr tie, kas finanses plāno vien dažreiz (pēc nepieciešamības), biežāk vienojas par noteiktām izdevumu pozīcijām, kas ir katra partnera atbildībā.
"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa skaidro, ka no finanšu pratības viedokļa nav vienas pareizās metodes, kā ģimenes vai partneru starpā būtu organizējama ienākumu un izdevumu plānošana. To savā ziņā arī pierāda aptaujas rezultāti, atspoguļojot Latvijas iedzīvotāju pieeju - kādam piemērotāka šķiet visas ienākošās un izejošās naudas kopīga pārraudzība, kādam atkal vislabāk strādā metode, kad partneru starpā panākta vienošanās par konkrētu izdevumu segšanu.
Kā liecina aptaujas dati, partneru loma lēmumu pieņemšanā par tēriņiem ir atšķirīga atkarībā no izdevumu kategorijas. Ja lēmumi par to, kā sadalīt ikdienas tēriņiem paredzēto naudu, atrodas izteiktā sieviešu kontrolē, attiecībā uz lēmumiem par lieliem pirkumiem vai naudas ieguldījumiem dzimumu lomas izlīdzinās, un lēmumi jau biežāk tiek pieņemti, pārim savstarpēji vienojoties. Lieli pirkumi ir izdevumu kategorija, par kuru lēmumi visbiežāk tiek pieņemti, partneriem savstarpēji konsultējoties jeb 60% gadījumu.
Salīdzinājumā ar 2017.gadu sievietes šobrīd jūtas mazāk iesaistītas kopīgā lēmumu pieņemšanā, pirms tiek veikti lieli pirkumi - ja 2017.gadā 68% sieviešu norādīja, ka šāda tipa lēmumi ģimenē tiek pieņemti, partneriem savstarpēji konsultējoties, šogad tā uzskata vairs tikai 61% dāmu.
Vienlaikus "Swedbank" Finanšu institūts atzīmē, ka kopš 2017.gada nedaudz pieaudzis to sieviešu īpatsvars, kas pašas pieņem lēmumus par to, kur un kā ieguldīt savus brīvos finanšu līdzekļus (29% pretstatā 24% 2017.gadā). Lielo pirkumu vai investīciju lēmumu gadījumā lielāka loma ir tās personas viedoklim, kurš ģimenē ir galvenais pelnītājs. Attiecībā uz ikdienas tēriņiem šī tendence nav novērojama.
Lai gan 48% respondentu norāda, ka viņiem ar partneri ir kopīgi finanšu mērķi, vairāk nekā puse jeb 51% arī atzīst, ka naudas lietas ir viens no konfliktu iemesliem ģimenē. Strīdus un nesaskaņas ar dzīvesbiedru par finanšu jautājumiem vismaz reizi mēnesī piedzīvo 23% pāru. Galvenokārt tās ir ģimenes, kam gadījies saskarties ar finanšu nepietiekamību pamatvajadzību segšanai, kā arī pāri, kuros partneru ienākumu līmenis atšķiras.
"Swedbank" Finanšu institūta aptauja veikta sadarbībā ar "Snapshots" 2021.gada oktobrī, ar interneta starpniecību aptaujājot 747 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.