Ministru prezidenta izveidotā darba grupa joprojām turpina izvērtēt vakantā Valsts kancelejas (VK) direktora amata konkursa pretendentu pieteikumus. Pēdējam atlases posmam izvirzīta pašreizējā VK direktora vietniece tiesību aktu lietās Elita Dreimane, vadošais eksperts Horvātijas Ekonomikas un Publiskās pārvaldes ministrijās Eiropas sociālā fonda ietvaros Nils Sakss, kā arī Liepājas pārstāvniecības Rīgā vadītāja Rūta Valtere.
Jau ziņots, ka VK direktora amata kandidātu vērtēšanas komisijai tika nodoti astoņi pretendentu pieteikumi, kuru vidū bija gan valsts, gan arī privātā sektorā strādājošie.
Konkursa nolikums paredz pretendentu atbilstības vērtēšanu trijās kārtās. Sākotnēji konkursa komisija izvērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un lēma par atbilstošo pretendentu virzīšanu turpmākajai atlasei. Otrā un trešā kārta paredz strukturētas intervijas par pretendentu darba pieredzi un motivāciju, kā arī pretendentu prezentāciju uzklausīšanu par VK attīstības vīziju un darbības prioritātēm.
Pretendentu uzklausīšana un pēdējās atlases kārtas noslēgums paredzēts nākamās nedēļas laikā - tas saistīts ar pretendenta lūgumu pārcelt komisijas sanāksmi sakarā ar personas atrašanos ārpus valsts. Līdz ar to provizoriski komisija gala lēmumu pieņems decembra vidū.
Vislabāko novērtējumu saņēmušais pretendents tiks ieteiks Ministru prezidentam. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.pantu, pretendenta kandidatūra tiks apstiprināta Ministru kabinetā.
Augstākā ranga ierēdņa rokās ir ne tikai premjera, bet arī valdības darba kārtības veidošana un lēmumu virzība to pieņemšanai. Ministru prezidentam tieši pakļautā VK direktora redzamākā aktivitāte ir Valsts sekretāru sanāksmju vadīšana, taču bez tās daudz nozīmīgāka ir valdības darba organizēšana.
Esošā VK direktore Gunta Veismane amatu atstās 30. decembrī, jo šajā postenī atrodas divus termiņus - no 2000. gada marta, kad viņa tajā nokļuva no Valsts administrācijas skolas direktores amata.
Šo gadu laikā G. Veismanei ir bijusi virkne dažādu skandālu, un tieši tos piesauc kā ticamākos iemeslus, kāpēc viņa ir atteikusies no tālākas VK vadīšanas. Pērn G. Veismane ar mazbērniem atvaļinājumu bija ieplānojusi pavadīt Ēģiptes kūrortpilsētā Hurgadā, uz kuru devās ar diplomātisko pasi, taču šīs valsts robežsargi viņu neielaida valstī.
Pēdējo reizi no G. Veismanes atbrīvoties mēģināja premjers Aigars Kalvītis (TP), pamatojoties ar disciplinārlietu par tēriņiem VK jubilejai. Taču tolaik mainījās valdība, premjera portfeli pārņēma viņas tenisa partneris Ivars Godmanis (LPP/LC), kura laikā lietu izbeidza un iztika vien ar aizrādījumu. Līdzīgi arī citas iepriekš rosinātās disciplinārlietas pret G. Veismani izbeigtas.
G. Veismane savā atteikumā norādījusi, ka VK direktores amatā „godprātīgi nostrādājusi vairāk nekā desmit gadu, izveidojot progresīvām Eiropas valstīm atbilstošu valdības centru, sakārtojot valdības dokumentu aprites procedūras un stiprinot sabiedrības līdzdalības iespējas lēmumu veidošanas un pieņemšanas procesā”.