Pagājušajā nedēļā palielinājies vakcinācijas pret Covid-19 temps

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Aizvadītajā pēcsvētku nedēļā Latvijā par 26% palielinājies vakcinācijas pret Covid-19 temps, taču turpinājis kristies pirmreizēji sapotēto cilvēku īpatsvars, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati, kuri gan tuvāko dienu laikā vēl tiks papildināti.

Pagājušajā nedēļā kopumā Latvijā pret Covid-19 sapotēts 64 051 cilvēks, tostarp 10 235 saņēmuši pirmo poti, 29 034 - otro, bet 19 105 - balstvakcīnu. Nedēļu iepriekš kopējais sapotēti cilvēku skaits bija 51 032, no kuriem 12 272 tika vakcinēti pirmreizēji, 21 060 saņēma otro poti, bet 10 623 - balstvakcīnu. Līdz ar to pagājušajā nedēļā arī stabili iezīmējusies tendence pieaugt balstvakcīnas saņēmēju skaitam.

Aizvadītajā nedēļā ik dienu poti pret Covid-19 saņēma vidēji 9151 cilvēks, bet nedēļu iepriekš - vidēji 7291 cilvēks. Nedēļās pirms tam gan vidējais dienā sapotēto cilvēku skaits bija lielāks - piecas nedēļas pēc kārtas tas svārstījās ap 12 000.

Līdz šim Latvijā kopumā veiktas 2 246 412 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmuši 1 003 016 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 1 179 473 iedzīvotāji, savukārt 63 923 cilvēki jeb 5,420% no vakcinētajiem jau tikuši pie balstvakcīnas. Par vakcinācijas kursu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada jūlija sākumā provizoriski bija 1 882 200 iedzīvotāju, tātad līdz šim kopumā vakcinēti 67,49% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 62,66% iedzīvotāju.

Lietošanai Eiropas Savienībā pašlaik ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 - "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", "AstraZeneca" un J&J jeb "Janssen", taču "AstraZeneca" vakcīnu zemā pieprasījuma dēļ Latvijā faktiski vairs nelieto. 2020.gada decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet masveidīgāka iedzīvotāju vakcinēšana sākās marta izskaņā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais