Kučinskis: Līdz nākamā gada sākumam politiķiem vajadzētu izvēlēties jaunu SAB vadītāju

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Līdz nākamā gada sākumam politiķiem vajadzētu spēt izvēlēties jaunu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" lēsa Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis, kurš ir arī Nacionālās drošības padomes (NDP) loceklis un attiecīgi piedalīsies SAB vadītāja kandidāta atlasē, pastāstīja, ka NDP ir vienojusies par aptuvenu grafiku, proti, ka šogad izraudzīsies SAB vadītāja kandidātu, bet janvārī mēģinās to apstiprināt.

Politiķa skatījumā, ja iekšējai apspriešanai būs izraudzīti kādi pieci kandidāti, tad politiķiem vajadzētu spēt iecerētajā grafikā vienoties, bet, ja būšot spiediens virzīt kādu vienu konkrētu, tad gan viņš saskata potenciālas problēmas.

NDK vadītājs atzīmēja, ka visu apspriežamo kandidātu vārdi sabiedrībai nebūtu jāatklāj.

Iepriekš arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) LTV lēsa, ka SAB jauno vadītāju parlaments varētu apstiprināt nākamā gada janvārī. Politiķe akcentēja, ka šoreiz ir piedzīvota netipiska situācija, kad NDP ir pārstāvēta ne tikai koalīcija, bet arī opozīcija. Mūrniece pauda cerību, ka izdosies atrast tādu amata kandidātu, kas būs pieņemams gan koalīcijai, gan opozīcijai.

Žurnāliste Agnese Margēviča savā blogā raksta, ka pagaidām starp uzvārdiem, kuri tiek apspriesti SAB direktora amatam, minēti Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, kā arī divi diplomāti - Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja un Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.

Garisonam neviens nav piedāvājis kandidēt SAB priekšnieka amatu, tomēr amatpersona ar Aizsardzības ministrijas runasvīra Kaspara Galkina starpniecību aģentūrai LETA nekomentēja, vai apsvērtu šādu piedāvājumu.

Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa aģentūrai LETA pavēstīja, ka neviens viņu nav uzrunājis kā iespējamo kandidāti SAB direktora amatam. Viņa uzsvēra, ka šis jautājums nav aktuāls, jo, ja šāds uzaicinājums arī tiktu izteikts, viņa attiektos un turpinātu darbu diplomātiskajā dienestā.

Valsts drošības dienestā (VDD) aģentūrai LETA nekomentēja "spekulācijas par potenciālajiem SAB direktora amata kandidātiem." Skuja aģentūrai LETA no komentāriem atturējās. Savukārt ar Sārtu patlaban nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, iespējamo kandidātu loks uz SAB direktora amatu ir ļoti šaurs, iepriekš norādījis Levits. "No sākuma man jārunā ar kandidātiem, vai viņi piekritīs pildīt šo ļoti atbildīgo uzdevumu. Tas ir mans uzdevums. Pēc tam kandidāti tiks vērtēti NDP," žurnālistiem pauda Levits.

Dažādos likumos teikts, ka par SAB direktoru var būt persona, kura ir saņēmusi pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, kuram ir amatam atbilstoša pieredze vadošā amatā un kura atbilst valsts drošības iestādes amatpersonām noteiktajām obligātajām prasībām, pārliecinājās aģentūra LETA.

Šīs prasības paredz, ka par specdienesta amatpersonu var kļūt vismaz 18 gadu vecumu sasniedzis un agrāk par tīšu noziegumu nesodīts Latvijas pilsonis, kurš pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu. Tāpat prasības paredz, ka personai jābūt ar augstāko izglītību, kā arī veselības stāvoklim un psiholoģiskajām īpašībām ir jābūt atbilstošām, lai veiktu dienesta pienākumus.

LETA jau rakstīja, ka novembrī 60 gadu vecumā mūžībā devies SAB direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais