Piektdien plānots pabeigt pagaidu dzeloņstiepļu žoga ierīkošanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Nodrošinājuma valsts aģentūras preses pārstāve Vendija Pikše-Kučma apliecina, ka šodien plānots pabeigt vēl 1,6 kilometrus gara žoga ierīkošanu no līdz šim plānotajiem gandrīz 37 kilometriem.
Līdz tam vēl būvniekam jāapseko, vai nav kādi bojājumi jau ierīkotajā žogā.
Atbilstoši līgumam žoga pabeigšanas termiņš bija 6.decembris.
Savukārt IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs iepriekš apstiprināja, ka saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegto informāciju ir vietas, kur būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve. Kopumā papildu žogu iecerēts izbūvēt vēl 22,8 kilometru garumā.
IeM gatavos ziņojumu valdībai par šādu priekšlikumu, līdz ar to patlaban nav zināms, cik liels finansējums būs nepieciešams šim mērķim.
Jau ziņots, ka pēc aptuveni 3,7 miljonu eiro vērtā pagaidu žoga izbūves plānots būvēt pastāvīgo žogu. Valdība nesen atbalstīja un Saeima pieņēma Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto likumprojektu, kas paredz Latvijas austrumu robežas izbūves organizēšanu uzticēt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.
Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.
