Vairāk nekā puse jeb 54% uzņēmēju uzskata, ka Latvijā nav pieejamas daudzveidīgas finansējuma iespējas viņu uzņēmumam, liecina "Signet Bank" veiktās uzņēmēju aptaujas dati, kurus ceturtdien prezentēja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
Savukārt 42% apjautāto uzņēmumu pārstāvju uzskata pretēji, ka Latvijā ir pieejamas daudzveidīgas finansējuma iespējas.
Idelsons sacīja, ka šādi aptaujas dati var liecināt par salīdzinoši zemo uzņēmēju finanšu pratības līmeni. "Dominē uzskats, ka tad, ja nepieciešams finansējums, jāiet uz banku un jāprasa kredīts. Uzņēmēji maz zina par alternatīviem finansējuma piesaistes veidiem, piemēram, obligāciju emisiju, vai akciju emisiju biržā," teica Idelsons.
Viņš uzsvēra, ka visā pasaulē uzņēmēji vairāk aizņemas no investoriem, nevis no bankām, piemēram, Vācijā ar obligācijām tiek piesaistīts 10 reizes lielāks finansējums nekā ar kredītiem.
Aptaujas respondentiem tika lūgts novērtēt, vai pēdējo 12 mēnešu laikā finansējuma pieejamība viņu uzņēmumam ir mainījusies. Nedaudz vairāk kā puse, tas ir 53%, neizjūt izmaiņas finansējuma pieejamībā viņu uzņēmumam. 31% respondenti atzīst, ka finansējumu saņemt ir kļuvis grūtāk, turpretim 13% respondentu uzskata pretēji, ka kļuvis vieglāk. 3% apjautāto uzņēmuma pārstāvju snieguši atbildi, ka šāda nepieciešamība pēdējo 12 mēnešu laikā nav radusies.
Lielākā daļa respondentu jeb 72% kā savu finansējošo banku izvēlas kādu no sekojošajām - "Swedbank", "SEB banka", "Citadele", "Luminor" vai "OP Bank". Nedaudz vairāk kā ceturtdaļa jeb 26% uzņēmumu banku finansējumu neizmanto. Tikai 3% no respondentiem izmanto kādu no vietējām kapitālbankām, piemēram, "Signet Bank", "BlueOrange Bank", "Baltic international Bank", "LPB Bank", "Rietumu banka" vai "Industra Bank". Tāpat 3% respondentu izmanto citu finansējumu veidu - "Attīstības finanšu institūciju "Altum"".
Respondentiem tika vaicāts, vai viņi plāno mainīt savu finansējošo banku. Lielākā daļa respondentu jeb 41% nedomā par finansējošas bankas maiņu. Tomēr diezgan liela daļa respondentu - 34% - apsver domu mainīt banku. 24% respondentu par šādu rīcību nav domājuši. 1% respondentu par šo nelemj - to dara grupa.
"Signet Bank" lūdza respondentiem norādīt, vai pēdējo 12 mēnešu laikā ir mainījusies uzņēmumu vajadzība pēc finansējuma. 48% respondentu vajadzība pēc finansējuma ir pieaugusi. Nedaudz mazāka daļa - 40% nejūt izmaiņas, toties 11% respondentiem vajadzība pēc papildu finansējuma ir samazinājusies. Vienam respondentam šādas vajadzības nav bijušas.
Respondentiem tika lūgts norādīt, vai ir pietiekams finansējums iecerēto projektu realizēšanai. 46% respondentu atzīst, ka viņiem nepieciešams papildu finansējums, lai realizētu iecerētos projektus. 36% apjautāto uzņēmumu pārstāvju uzskata, ka šobrīd finanšu ir pietiekami - skaitot gan pašu līdzekļus, gan jau paņemtos kredītus. 17% respondentu atzīst, ka ņemot vērā paša īpašnieka ieguldītos līdzekļus pēdējo 12 mēnešu laikā - finansējuma pietiek. 1% respondentu atzīmēja, ka atbalstu saņem no grantiem.
Atbildot uz aptaujas jautājumu "Vai esat ieplānojuši tuvāko 12 mēnešu laikā piesaistīt papildu finansējumu savam uzņēmumam?", lielākā daļa jeb 36% respondentu vēl nav izlēmuši, vai tuvākā gada laikā grasās piesaistīt papildu finansējumu. Nedaudz mazāka respondentu daļa - 34% respondenti - tuvāko 12 mēnešu laikā meklēs finansiālu atbalstu. Ceturtdaļa respondentu atzīst, ka turpmāko gadu šāda veida palīdzība nebūs vajadzīga. 4% apjautāto atzīst, ka par šo vēl nav domājuši.
Arvien vairāk uzņēmumu atbalstu cenšas saņemt no alternatīvām finansējuma piesaistīšanas modeļiem. Respondentiem tika lūgts novērtēt par kuriem no zemāk minētājiem alternatīvajiem finansējuma piesaistīšanas modeļiem iepriekš ir dzirdējuši. Visvairāk respondentu jeb 86% iepriekš ir dzirdējuši par "Altum" atbalsta programmu. Nedaudz mazāka daļa jeb 71% ir dzirdējuši par publiskajām Latvijas vai ES atbalsta programmām. Par kapitāla piesaistīšanu no investoriem informēti 63% respondentu. Mazāk nekā puse jeb 44% zina par uzņēmuma kotāciju biržā. Vismazāk dzirdēts par obligāciju emisiju - 34%.
Respondentiem tika vaicāts caur kādiem avotiem viņi ir ieguvuši informāciju par kādu no alternatīvajiem finansējuma piesaistīšanas modeļiem. Lielākoties, informāciju par alternatīvajiem finansējuma piesaistīšanas līdzekļiem iegūst no masu medijiem - 61%. Nedaudz mazāk nekā puse šāda veida informāciju iegūst no kolēģiem, draugiem un paziņām - 44%. Toties 40% respondentu ir apmeklējuši tiešsaistes/klātienes seminārus par šo tēmu. 35% respondentu šāda rakstura informāciju iegūst no sociālajiem tīkliem. 22% respondentu informāciju iegūst no neatkarīgā konsultanta. Tikpat daudz respondentu iegūst informāciju no savas bankas.
Respondentiem tika lūgts norādīt, kuru no minētājiem alternatīvajiem finansējuma piesaistīšanas modeļiem iepriekš ir izmantojuši. 35% respondentu izmantojuši kādu no Latvijā vai ES pieejamajām atbalsta programmām. 19% apjautāto pēc finansiālas palīdzības devušies pie "Altum" atbalsta programmas. Tikai 11% respondentu griezušies pie finanšu investoriem. Puse respondentu iepriekš nav izmantojuši nevienu no alternatīvajiem finansējumiem.
"Signet Bank" respondentiem vaicāja, vai viņi it apsvēruši iespēju sava uzņēmuma vajadzībām izmantot kādu no alternatīvajiem finansējuma piesaistīšanas modeļiem. 40% ir apsvēruši izmantot Latvijā vai ES pieejamās finansējuma atbalsta programmas, 36% aptaujāto ir apsvēruši tieši "Altum" atbalsta programmu, 18% respondentu apsver kapitālu piesaistīt no investoriem, 4% apjautāto uzņēmu pārstāvju apsver uzņēmuma kotāciju biržā, 2% - obligāciju emisiju. 32% nav apsvēruši iespēju izmantot alternatīvā finansējuma modeli.
"Signet Bank" veidotajā aptaujā piedalījās 152 mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, no kuriem 63% apgrozījums gadā ir divi miljoni eiro vai mazāk, 21% - apgrozījums gadā ir 10 miljoni eiro vai mazāk, 12% - apgrozījums gadā 50 miljoni eiro vai mazāk, bet 4% - apgrozījums gadā ir 50 miljoni eiro vai vairāk.
Aptaujā piedalījās respondenti, kas pārstāv visdažādākās nozares - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare, apstrādes rūpniecību, informācijas un komunikācijas pakalpojumus un profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, būvniecību, farmāciju, veselību un sociālo aprūpi, izmitināšanu, izklaidi un citas.