Levitam ir padomā valsts ministru amati divās jomās
Labāka pārnozaru pārvaldība ir svarīga Latvijas stiprināšanai, uzskata Valsts prezidents Egils Levits, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
Viņa pavēstīja, ka šodien Levits Rīgas pilī tikās ar Ārvalstu investoru padomes (FICIL) valdes locekļiem, lai apmainītos viedokļiem, kā mazināt publiskā sektora sadrumstalotību un veidot efektīvāku valsts pārvaldi.
Valsts prezidents sarunā izklāstīja savu redzējumu par valsts pārvaldes modernizēšanu, kas ir viena no Levita prioritātēm. Viņš uzsvēra, ka viena no problēmām, kas steidzami jārisina, ir valsts hroniskā mazspēja efektīvi un jēdzīgi pārvaldīt jomas, kur nepieciešama vairāku nozaru sadarbība.
Valsts prezidents informēja, ka 24.novembrī Saeimā iesniegs likumdošanas iniciatīvu, lai likumā noteiktu, ka Ministru kabinets (MK) pēc Ministru prezidenta priekšlikuma uz MK pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu var iecelt vienu vai vairākus valsts ministrus ar konkrētu uzdevumu - nodrošināt efektīvu MK prioritāšu īstenošanu kādā no pārnozaru jomām.
FICIL valdes pārstāvji atbalstīja Valsts prezidenta iniciatīvu par valsts ministru izveidošanu, atzīmējot, ka jau patlaban ir skaidri redzams, ka šāds valsts ministrs būtu nepieciešams digitalizācijas politikā un Zaļā kursa ieviešanā, kur pastāv vienotas politikas un labas pārvaldības trūkums. FICIL skatījumā ir nepieciešama vienota politikas veidošana šajās jomās, darbība un mērķu saskaņošana, efektīva līdzekļu izmantošana, stingra atbildības noteikšana.
Runājot par izglītības situāciju Latvijā, FICIL pārstāvji uzsvēra nepieciešamību veikt reformas vispārējā un augstākajā izglītībā, stiprināt mūžizglītību un pārkvalifikāciju, īpašu akcentu liekot uz kompetences paaugstināšanu valsts sektorā.
Apspriežoties par tiesiskuma tematiku, FICIL pārstāvji atzinīgi novērtēja Ekonomisko lietu tiesas darbību un ātro lietu izskatīšanu. Summējot FICIL redzējumu par valsts sektora darbību, īpaši tika uzsvērta nepieciešamība pēc centralizētas pārnozaru politiku īstenošanas, kā arī ilgtermiņa plānošanas un datos balstītas lēmumu pieņemšanas.
Valsts prezidents pateicās FICIL par aktīvo iesaisti būtiskos valsts attīstības jautājumos, gan analizējot problēmas, gan sniedzot rekomendācijas valsts attīstībai.
Deičmane atzīmēja, ka Levits regulāri uztur dialogu ar FICIL, iepriekšējās sarunu reizēs pārrunājot pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, tiesiskuma jautājumus, Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna prioritātes, tai skaitā digitalizāciju un Zaļo kursu, kā arī nepieciešamību investēt izglītībā un zinātnē.