Valsts prezidenta kanceleja: Levita kritika saistīta ar priekšvēlēšanu laiku
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pret Valsts prezidenta Egila Levita darbu vērstā kritika var būt skaidrojama ar priekšvēlēšanu laiku, uzskata Valsts prezidenta kanceleja (VPK).
Kā sacīja VPK Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, "ir acīmredzams", ka tuvojas vēlēšanas un dažādas partijas izvēlas dažādu priekšvēlēšanu taktiku.
"Valsts prezidents regulāri tiekas ar politiķiem, visām Saeimas frakcijām, sabiedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu valsts attīstības jautājumus," atzīmēja VPK pārstāve.
Kā ziņots, ZZS aicina Levitu uz konsultācijām par viņa turpmākās darbības mērķiem un vīziju, informē ZZS pārstāve Dace Kārkliņa.
"Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējas Valsts prezidenta Levita kā valsts vadītāja līderības problēma. Acīmredzams, ka valstij sarežģītos brīžos Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt savus Valsts prezidenta pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem", nespējot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrībā," uzskata ZZS.
Valsts prezidents nedrīkst uz visu nolūkoties tikai no malas kā miermīlīgs novērotājs, jo īpaši pašlaik, kad valstij ir vajadzīgs spēcīgs līderis, akcentē partiju apvienība, norādot, ka valstsvīra autoritātes neesamība un "visu laiku zemākais" Valsts prezidenta darba novērtējums esot likumsakarīgs Levita darbībai vai drīzāk bezdarbībai.
ZZS ieskatā Levits ne tikai nav spējis saliedēt Latvijas sabiedrību, bet pieļāvis valdošās koalīcijas antidemokrātisku rīcību, ka tautas priekšstāvjiem Saeimā un pašvaldību domēs tiek nepamatoti ierobežoti vēlētāju dotie mandāti. Tas ir unikāls demokrātijas ierobežošanas piemērs visā Eiropā, par ko jau izteikušies konstitucionālo tiesību eksperti, norāda politiskajā spēkā.
"Ilgstošas pandēmijas situācijā, Ministru kabinetam demonstrējot apjukumu, nekonsekvenci un nespēju pieņemt lēmumus, ko skaidri iezīmēja žurnālistu izmeklēšanas, Valsts prezidents neizmatoja iespēju sasaukt ārkārtas Ministru kabineta sēdi, iesaistoties un palīdzot visai sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā, kas, iespējams, izraisīja daudzu cilvēku personiskās traģēdijas un pat nāves," akcentē partiju apvienībā.
ZZS pārmet tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) "nepieļaujamus uzbrukumus neatkarīgai tiesu varai" un Saeimas deputātiem prettiesiskus un neētiskus izteikumus un pauž, ka tie palikuši bez jebkādas Valsts prezidenta uzmanības.
Politiskais spēks uzskata, ka Levits esot "nodarbojies ar politisko šantāžu" un izgāzies ar savas padomnieces izvirzīšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. "Šī rīcība ir nepiedodama, jo varēja būtiski ietekmēt ST reputāciju un uzticību tās lēmumiem. Arī kavēšanās ar jaunā Satversmes aizsardzības biroja vadītāja nekavējošu apstiprināšanu ir Levita nepadarīts darbs," secina ZZS.
Saistībā ar draudiem hibrīdkara situācijā, ko apliecina notikumi uz Polijas un Baltkrievijas robežas, ZZS pārstāvji pārmet Levitam Nacionālās drošības padomes sēdes nesasaukšanu.
Partiju apvienība skaidro, ka savu aicinājumu pauž, jo Latvija ir parlamentāra valsts, kurā Valsts prezidenta darba devējs ir Saeima.