Ķīnieši "izglābj" Latvijas cietumniekus ar neganti dārgiem burkāniem

© f64

Pietiekamu vitamīnu daudzumu savu cietumnieku uzturā Latvija spēj nodrošināt tikai tad, ja ēdina viņus ar Ķīnas burkānu žāvējumiem par 1,839 latiem kilogramā.

Apgalvojums šķiet absurds, redzot burkānus veikalos par pārdesmit santīmiem kilogramā un zinot, ka vairumpircēji tos dabū par desmit santīmiem kilogramā. Tomēr Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeVP) spēj pamatot savus iepirkumus, atsaucoties uz vietējo dārzeņu cenu svārstībām, no kurām glābšot tikai un vienīgi vairākus gadus glabājamie žāvējumi no Ķīnas. "Varbūt arī nevaram konkurēt ar valsti, kur feodālā sistēma vēl nav likvidēta," pieļāva Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Neatkarīgā jau ir 9. novembrī rakstīja, ka "cietumiem būs ekskluzīvi burkāni" – 11 164 kilogrami ne šādu tādu, bet "sublimētu" burkānu par 16 963 latiem jeb 1,52 latiem kilogramā, nerēķinot pievienotās vērtības nodokli, ko valsts šajā gadījumā samaksā pati sev. Turpat arī IeVP Nodrošinājuma dienesta priekšnieks Ginta Kampes skaidrojums, ka žāvētie burkāni ir desmitreiz vieglāki par svaigajiem.

Bet kāpēc gan IeVP nevar noslēgt līgumu, atbilstoši kuram ražotāji piegādātu katram cietumam nepieciešamo burkānu un vispār dārzeņu daudzumu, sacīsim, reizi nedēļā? Izrādās, ka tieši tā tas jau notiek, bet Ķīnas burkānu žāvējumus IeVP nācies pirkt papildus, it kā lai pildītu 2010. gada 9. martā spēkā stājušos Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2009-69-03, kas paredz palielināt ieslodzīto uztura devas ar vitamīnu C daudzumu.

Šķiet gan, ka nepilni 17 tūkstoši latu ir iztērēti, lai tikai simulētu sprieduma izpildi, jo burkāni nebūt nav nozīmīgs C vitamīna avots. Kā Neatkarīgajai izskaidroja Rīgas Stradiņa universitātes docents Zigurds Zariņš, burkāni nodrošina cilvēku uzturā nepieciešamās šķiedrvielas un beta karotīnu, no kura cilvēku organismā rodas A vitamīns. Ja par to Satversmes tiesas spriedumā nekas nav teikts, tad nekādi papildu burkāni arī nebija jāpērk. Reālais C vitamīna avots Latvijā ir svaigie kāposti. "Mums būtu jāgrauž kāposti kā trušiem, bet tā diemžēl nav pieņemts," turpināja Z. Zariņš.

Reaģējot uz Neatkarīgās publikāciju, Ķīnas burkānu pirkumu tagad pēta IeVP uzraugošā Tieslietu ministrija. "Cūcība!" – ar tieši šādu vārdu uz informāciju par pirkumu reaģēja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Kopš 9. novembra starp Neatkarīgo, TM un IeVP ceļo jautājumi un atbildes, kas arī TM nav pārliecinājušas par žāvēto burkānu pirkuma nepieciešamību. "Ministrija jau IevP pieprasīja sniegt paskaidrojumu, kas tika saņemts, taču ir lūgta papildu informācija. Atbilde varētu būt nākamnedēļ uz otru pusi," vakar norādīja A. Štokenberga preses pārstāve Inga Saleniece.

No IeVP priekšnieka vietnieka, ģenerāļa Sergeja Čepjolkina atbildes Neatkarīgajai, ka "termiskās apstrādes rezultātā vitamīnu zaudējums ir tāds pats kā svaigiem burkāniem", nav saprotams, tad kāpēc IeVP vienkārši nepalielināja vietējo burkānu iepirkumu, ja bija vajadzīga tikai formāla atrakstīšanās par kaut kādiem dārzeņiem sakarā ar Satversmes tiesas spriedumu.

Vietējo ražojumu aizvietošanu ar Ķīnas preci var pamatot – un tas diemžēl skars jebkuru patērētāju – ar burkānu cenu gaidāmo pieaugumu. Patlaban burkānus par 10 santīmiem kilogramā bez PVN cietumiem pieved zemnieku saimniecība Galiņi, kas piedalās konkursā arī par nākamā gada piegādēm. S. Čepjolkins paredz, ka nākamgad svaigos burkānus ar PVN nākšoties pirkt par 17 līdz 24 santīmiem kilogramā jeb par 5–10 santīmiem dārgāk nekā pašlaik. "Jā, tā tas varētu būt," Neatkarīgajai apstiprināja Galiņu saimniece Edīte Strazdiņa.

S. Čepjolkina rakstīja, ka "svaigu burkānu apstrādes laikā tiek zaudēti 8–12% no burkānu svara", bet burkānu skaidas ir beramas katlā bez kādiem zudumiem. S. Strazdiņa apstiprināja, ka ka arī šādu rezultātu var iegūt atkarībā no tā, ko katrs saprot ar burkānu tīrīšanu.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais