VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) dividendēs valstij nākamgad būs jāmaksā par diviem miljoniem latu vairāk, nekā bija plānots, savukārt šie divi miljoni tiks novirzīti Valsts meža dienestam (VMD) meža ugunsgrēku dzēšanai.
Par to šodien vienojusies valdība.
Iepriekš bija paredzēts, ka no kopumā plānotās peļņas 55 miljonu latu apmērā LVM iemaksās budžetā 49,5 miljonus latu, taču, tā kā nebija cita finansējuma avota meža ugunsgrēku dzēšanai, atbildīgās ministrijas panākušas kompromisu par vēl divu miljonu latu ieskaitīšanu budžetā.
Zemkopības ministrija atzina, ka šogad valdība ir piešķīrusi finansējumu šim mērķim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, taču tas vēl nav saņemts, turklāt šo naudu iespējams izmantot vien sīkajam inventāram, nevis galvenajai bēdai - transportlīdzekļu iegādei.
VMD vadītājs Jānis Kinna norādīja, ka šī funkcija nav attīstīta, jo to bija plānots attīstīt uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) bāzes. Viņš arī norādīja, ka autoparks ir tāds, ka "līdz mežam varam arī neaizbraukt". Pēc viņa teiktā, vairāk nekā puse autoparka ir vairāk nekā 30 gadus veca. "Varam piedzīvot Krievijas situāciju," brīdināja Kinna.
Kā ziņots, iepriekš bija paredzēts, ka meža ugunsgrēku ierobežošanas darbu organizēšana un veikšana no 2011.gada tiks uzticēta VUGD, taču vēlāk izrādījās, ka VUGD šo funkciju no VMD nevar pārņemt nepietiekamās kapacitātes dēļ. Līdz ar to tika sagatavoti un valdībā atbalstīti grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, lai meža ugunsgrēku dzēšanas funkciju tomēr nodotu atpakaļ VMD.
Likumprojektu paredzēts iesniegt Saeimā budžeta projekta 2011.gadam pavadošajā likumu projektu paketē.
Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, patlaban spēkā esošie Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma pārejas noteikumi paredz, ka VUGD no 2011.gada 1.janvāra jāsāk pildīt jaunu funkciju - organizēt un veikt meža ugunsgrēku ierobežošanas darbus, kurus paredzēts pārņemt pakāpeniski vairāku gadu laikā atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam pildāmo pienākumu pārdales grafikam.
Lai VUGD varētu pārņemt minēto funkciju no VMD, 2008.gada jūnijā Iekšlietu ministrija iesniedza Valsts kancelejā informatīvo ziņojumu, kurā bija paredzēts no 2010. līdz 2020.gadam veikt esošo 92 depo renovāciju, rekonstrukciju vai būvniecību no jauna, 41 pilnīgi jauna depo būvniecību, kā arī no jauna būvējamos, renovējamos un rekonstruējamos depo nokomplektēt ar normatīvajos aktos nepieciešamajiem automobiļiem - 715 ugunsdzēsības un glābšanas automašīnām, tai skaitā 125 autocisternām meža ugunsgrēku dzēšanai. Tāpat minētos depo bija paredzēts nokomplektēt ar 1230 darbiniekiem atbilstoši attiecīgajiem depo piešķirtajai kategorijai.
VUGD depo ēku būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju desmit gadu periodā bija paredzēts veikt piecos posmos, taču valsts budžeta līdzekļi minēto pasākumu veikšanai netika iedalīti.
Patlaban VMD atklāj, ierobežo un likvidē meža ugunsgrēkus, bet VUGD iesaistās meža ugunsgrēku ierobežošanā un likvidēšanā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par abu dienestu sadarbības kārtību.
Grozījumu projekta anotācijā uzsvērts, ka jau patlaban VUGD veic ugunsdzēsības un glābšanas darbus ar nepietiekamu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu. Dienesta rīcībā esot tikai aptuveni trešdaļa no nepieciešamās tehnikas un aprīkojuma. Turklāt VUGD struktūrvienības ugunsnedrošajā laikposmā bieži tiek iesaistītas meža ugunsgrēku dzēšanā, tādējādi pārslogojot darbiniekus un ievērojami palielinot jau tā novecojušo ugunsdzēsības automobiļu nolietojumu. Šīs automašīnas nav paaugstinātas caurgājības, proti, tās nav paredzētas braukšanai pa meža ceļiem, uzsver VUGD speciālisti.
Ja ugunsdzēsības dienesta struktūrvienība izbrauc uz meža ugunsgrēku, attiecīgā pilsēta vai novads paliek neaizsargāts, bet sekas tam var būt paaugstināts apdraudējums cilvēkiem, īpašumam un videi, teikts grozījumu projekta anotācijā.
VUGD arī norāda, ka patlaban jau tā ir grūti izpildīt normatīvo aktu prasības par vienību ierašanos notikuma vietā noteiktajā laikā. Piemēram, republikas pilsētās ugunsdzēsējiem notikuma vietā jāierodas piecu minūšu laikā pēc izsaukuma saņemšanas. Vairākos gadījumos dienesta autotransportam jābrauc 30-50 kilometri no depo ēkas līdz notikuma vietai.
Turklāt, neraugoties uz VUGD nepietiekamo materiāltehnisko nodrošinājumu, dienesta reorganizācijas rezultātā ir veikta arī amatpersonu un darbinieku skaita samazināšana, proti, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 1.augustam dienestā ir likvidēti kopumā 253 amati, bet no 2009.gada 1.janvāra likvidēts Limbažu brigādes Staiceles postenis un Bauskas brigādes Rundāles postenis.
VUGD ir gatavs turpināt ugunsnedrošajā laikposmā sniegt atbalstu VMD meža ugunsgrēku ierobežošanā, izmantojot ugunsdzēsības autocisternas, taču pašreizējos apstākļos ugunsdzēsēji nevar pārņemt no VMD meža ugunsgrēku ierobežošanas darbu organizēšanu un veikšanu neatbilstošas kapacitātes dēļ, jo tas var apdraudēt Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un Civilās aizsardzības likumā noteikto funkciju izpildi, teikts grozījumu projekta anotācijā.
"Esošais meža ugunsgrēku ierobežošanas modelis, kad [Valsts ugunsdzēsības un glābšanas] dienests sniedz atbalstu Valsts meža dienestam, ir optimālākais risinājums, ņemot vērā dienestu kapacitāti un resursus," norāda grozījumu projekta izstrādātāji.