Baltkrievijas opozicionārs Cepkalo: Mums jābūt gataviem visa veida provokācijām

Pašpasludinātā Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīma hibrīduzbrukumā pēdējo nedēļu un mēnešu laikā notika mēģinājumi Latvijā, Lietuvā un Polijā iesūtīt tūkstošiem bēgļu, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Šonedēļ konflikts pārvērtās par masveidīgu uzbrukumu Eiropas ārējai robežai. Notika atkārtoti vardarbīgi mēģinājumi ielauzties Polijas teritorijā. Aizejošās Vācijas kancleres zvans Lukašenko Minskā iztulkots kā rietumu ilgi gaidīta atzīšana, ka viņš tomēr ir leģitīms valsts vadītājs.

Vienlaikus pie Ukrainas robežām Krievija savilkusi gandrīz simts tūkstoš karavīru. Par to uztraukts ir NATO ģenerālsekretārs. Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā brīdina, ka šis visaptverošais konflikts var izvērsties par trešo pasaules karu.

Polija pārkāpj cilvēktiesības. Bēgļi salst, bērni ir badā. Caurkrituši politiķi no Varšavas, Rīgas, Tallnas un Viļņas rīkoties nespēj. TIkmēr Lukašenko runā ar Vācijas līderi un visu sarunā. Tā paša Lukašenko režīma izplānotā un izraisītā bēgļu krīze atspoguļota viņa kontrolētajos medijos.

"Lukašenko mērķi ir acīmredzami. Viņš mēģina ar spiediena palīdzību, šantāžu piespiest Eiropas savienību sākt ar viņiem dialogu. Lai Eiropas savienība viņu atzītu ja ne kā prezidentu, bet tad kā partneri, ar kuru iespējams risināt jautājumus," atzīst Baltkrievijas opozīcijas politiķis Valērijs Cepkalo.

Viens no Lukašenko oponentiem Valērijs Cepkalo intervijā Nekā personīga uzskata, ka Vācijas kancleres zvans Lukašenko bijusi stratēģiska kļūda. Un ja Minskas mērķis bijis sašķelt Eiropu, tad ar šo zvanu Lukašenko specoperācija esot izdevusies.

"Ja runājam atklāti, mums ir darīšana ar diezgan neadekvātu cilvēku, Kurš nav īpaši psihiski stabils. Un kuram jebkura veida vienošanās neko nenozīmē. Tāpēc es uzskatu, ka mums jābūt gataviem visa veida provokācijām. Bet, jūs taču saprotat, ja vārtrūmes huligāns nesaskaras ar pretreakciju, viņš huligānisko uzvedību tikai pastiprinās."

Tikmēr Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Lidvanska atzīst, ka Lukašenko šobrīd ir izolēts, neviens ar viņu nerunā, viņam viņa tiešais kontakts, protams, ir Krievija, pārējie no viņa ir novērsušies, un, tautas valodā sakot, viņš trako. Viņam ir jāatrod kāds, kas ar viņu runā. Līdz šim, protams, Eiropas Savienība, šī stingrā nostāja par to, ka mēs neiziesim uz diskusijām, mēs nerunāsim, mēs izolēsim, parādīja tikai to, ka Lukašenko vēl vairāk izvērsa savas aktivitātes, protams, ne par labu Eiropai, bet tas parādīja to, ka šis mehānisms strādā.

Cepkalo uzskata, ka Angelas Merkeles saruna ar Aleksandru Lukašenko bija kļūda. "Un Merkeles saruna, protams, bija milzīga kļūda. Un viņš apstiprināja manus vārdus. Tas ir - uzreiz pēc sarunas sāka lidot bruģakmeņi, akmeņi Polijas robežsargu virzienā. Tas liecina par to, ka huligāns sajuta vājumu, sajuta, ka rietumi grib uzsākt dialogu, tātad tas nostrādāja, tātad nobijās, tātad nepieciešams turpināt spiedienu."

Livdanska: "Un tad ir jautājums par to, kā šis signāls tiek nolasīts Minskā, un es pieņemu, ka Minskā šis signāls tiek nolasīts vienā svarīgākajā veidā. Jā, Eiropas valstis, lielā Eiropas valstis, Vācija, ir gatava atzīt manu leģitimitāti. Līdz ar to es domāju, ka šeit Merkele ne līdz galam aprēķināja visus riskus, kas var būt šādam zvanam. "

Par Lukašonko mākslīgi veidotu bēgļu krīzi pētnieki runā kopš pavasara. Ārvalstu žurnālisti izskaitļoja valsts struktūras un atsevišķus uzņēmumus, kas Baltkrievijā piedalījās bēgļu transportēšanā. Kā uzskata agrākais Latvijas armijas komandieris, Krievija no šīs krīzes iegūs jebkura iznākuma gadījumā.

"Tātad bez viņas kā bez starptautiska liela spēlētāja nevar iztikt, un es domāju, ka Krievija šinī gadījumā iegūst jebkurā variantā un es viņam realizēt šādā veidā kā tādu daļēji varbūt provocētu Krievijas ārpolitikas rīcību, lai beigu rezultātā, viņi oportūnistiski taktiski spētu izmanevrēt sev par labu to situāciju. Vienā gadījumā mazinot spriedzi, vienā var būt palielinot. Mēs nezinām tos īstos nodomus. Tas ir tas īsais atbildes kopsavilkums - mums ir ļoti grūti saprast, kas īsti patiesībā aiz šiem nodomiem stāv. Jo Krievija ir ļoti laba, oportūnistiski izmantojot iespējami vairāk nekā varbūt stratēģiski līdz galam izplānojot rīcību," pauž bijušais NBS komandieris Raimonds Graube.

"Es domāju, ka tas ir pats bīstamākais šajā visā procesā, ka varbūt kaut kur ir kāda dzirkstele, kaut kāda nejaušība. Es arī gribētu atgādināt televīzijas skatītājiem, kā tas notiek Latvijā, ka mūsu robežsargi, arī zemessargi, kas patrulē uz robežas, ieroču stobri netiek vērsti robežas virzienā. Tas speciāli apzināti tiek darīts, lai izslēgtu arī gan nejaušību, lai otra puse neuztveru to kā draudu, lai neprovocētu iespējamus draudi. Šis piemērs, manuprāt, labi raksturo, kādā veidā tai domāšanā jānotiek. Jā, te varētu būt nejaušība. Kad kāda dzirkstele pēkšņi, kas rada problēma. Tas diemžēl nav izslēgts jebkurā tādā iesaldētā konfliktā šī varbūtība ir ļoti augsta," turpina Graube.

Tomēr līdzās bēgļu krīzei šobrīd saspīlējums sācies arī pie Ukrainas robežas. Par to skaļi runā NATO ģenerālsekretārs un ASV amatpersonas.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka ir svarīgi, ka mēs esam pastiprinājuši uzmanību.Nozīmīgas un lielas Krievijas militārās vienības. Mēs redzam neierasti lielus Krievijas spēkus. Un mēs zinām, ka Krievija vēlas izmantot šos laikus, lai izvērstu militāro agresiju pret Ukrainu.

Ukrainas iekšlietu ministrs brīdinājis - ja Baltkrievija migrantus mēģinās iestumt Ukrainas teritorijā, tikšot izmantoti visi līdzekļi, tostarp šaujamieroči. Uz robežas ar Baltkrieviju izvietoti tūkstošiem robežsargu un drošības dienestu darbinieku. Un nav izslēgts, ka bēgļu masas var tikt izmantotas arī šajā pierobežā. Šonedēļ TV3 ziņām viens no opozicionāriem Pāvels Latuško brīdinājis, ka ar militārajām lidmašīnām uz Baltkrieviju atvesti ieroči, ko varētu izdalīt speciālo dienestu bāzēs apmācītiem bēgļiem.

"Pie Ukrainas ir savilkts Krievijas karaspēks, gāzes cenas ir pieaugušas un uz Baltkrievijas, Polijas robežas ir bēgļu krīze. Iespējams, ka šī ir sakritība, iespējams, ka šī nav sakritība. Taču to mēs pilnīgi droši nevaram zināt. Bet, ņemot vērā to, ka šīs lietas notiek vienlaicīgi, tad ir diezgan likumsakarīgi, ka gan Baltijas valstis, gan Polija varētu gatavoties arī sliktākiem scenārijiem," min Dr.sc.pol. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks.

Bijušais NBS komandieris Raimods Graube min, ka mums ir pamats uztraukties par to, kas notiek, jāvēro ļoti nopietni, vai šī eskalācija ir kā daļēja maskēšanās kaut kādiem lielākiem mērķiem. "Jo atcerēsimies, ka šobrīd tiek runāts par kādiem 90 līdz 100 tūkstošiem Krievijas karaspēka šajā zonā. Tas ir tieši tik pat, cik, kā sprieda rietumu novērotāji, varēja būt aktīvajā fāzē mācībās ZAPAD. Un par to tika mēnesi iepriekš runāts - milzīgs skaits un tā tālāk. Tad iedomāsimies - tāds pats skaits apmēram šobrīd, nu vismaz tā liecina atklātie informācijas avoti par to, ka koncentrēšanās notiek pie Ukrainas robežām."

"Turklāt ir jāņem vērā arī tas, ka pirms gadiem sešiem, manuprāt, izskanēja informācija, ka caur Krieviju bēgļi ir nelielos daudzumos iepludināti Norvēģijā, kur robeža nav tik spēcīga. Un tad doma bija tāda, ka Krievijas drošības dienesti ir palīdzējuši cilvēkiem nokļūt Norvēģijā. Iespējams, ka tam nav nekāda sakara ar to, kas notiek šobrīd, bet iespējams, ka ir," atzina Dr.sc.pol. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks.

Bijušais NBS komandieris: "Es ļoti ceru, ka veselais saprāts uzvarēs, jo kara darbībai patiesībā kaut kādai militārai darbībai, par karu - negribētos to vārdu lietot, bet militārai darbībai novembris un decembris ir ļoti nepateicīgs laiks. Var būt šie taktiski apsvērumi varētu arī neietekmēt Putinu un viņa tuvākos. "

Valērijs Cepkalo atzīst, ja tiktu nodemonstrēta cieta vienotība, aizvērts tranzīts, pasludināt viņš (Lukašenko) par teroristu, sākta tiesvedība pret viņu starptautiskajā tiesā Hāgā, tad, viņaprāt, krīzi tas ļoti ātri izbeigtu. "Bet viņam šķiet, ka rietumu līderi ir tādi pūkaini un gaisīgi un viņš vairākkārt gana neglaimojoši par viņiem izteicies. Es pat nevēlos šeit jūsu televīzijā atkārtot kā viņš rietumu politiķus nosaucis."

"To, kā būs kā šī situācija attīstīsies, mēs prognozēt nevaram, to ir pierādījuši arī pēdējo dienu notikumi. Bet tas, ko mēs varam, tas, ko mēs noteikti varam pateikt, ka, visticamāk, šī krīze, kas šobrīd attīstās, vēl nav sasniegts pats eskalācijas augstākais punkts. Un viens ir skaidrs, ka Baltkrievijas varas iestādes un prezidents Lukašenko noteikti netaisās atkāpties no savām pozīcijām," min Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.