Katoļu arhibīskaps: Visapkārt notiekošais liek apzināties šī brīža situācijas nopietnību

Svinot Latvijas Neatkarības proklamēšanas gadadienu, gribētos runāt tikai par labo un skaisto, par sasniegumiem un uzvarām, tomēr notiekošais Latvijā, Eiropā un pasaulē liek apzināties šī brīža situācijas nopietnību un meklēt risinājuma iespējas, svinīgajā dievkalpojumā sacīja Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

"Vispirms būtu jāpadomā, vai es esmu izdarījis visu iespējamo, lai šo situāciju kaut nedaudz labotu," rosināja Stankevičs, atzīmējot, ka grūtos apstākļos ir vajadzīgs iedrošinājums, stiprinājums un padoms.

Tāpat arhibīskaps norādīja, ka sapņi un dziļākās ilgas par Latvijas nākotni visiem ir līdzīgas. "Mēs ilgojamies pēc iekļaujošas un ieklausīties spējīgas sabiedrības, kurā, runājot par jebkuru tēmu, cilvēks netiek sabradāts, tiklīdz kā viņš ir paudis savu viedokli, atšķirīgu no manējā," sacīja Stankevičs, papildinot, ka cilvēki arī ilgojas pēc tādas sabiedrības, "kurā tiek meklēts un atrasts veids, kā veicināt izlīgumu un ieklausīšanos, kā atmest augstprātību".

Runājot par cilvēktiesībām, Stankevičs norādīja, ka "pārprasta cilvēktiesību izpratne, kas privileģē egoismu, nav korekta, jo cilvēks var izmantot savas tiesības un brīvības tikai kopībā ar citiem cilvēkiem - ja dominē egoisms, tas ārda sabiedrību un beigās apdraud arī indivīda tiesības". Savukārt valstij, pēc viņa paustā, ir fundamentāls pienākums nodrošināt, lai katrs var izmantot savas tiesības sevis pilnveidošanai.

Viņš arī norāda, ka Latvijai nepieciešama tāda politiskā kultūra, kur cilvēki tiek iecelti amatos, nevis vadoties pēc partejiskās vai ideoloģiskās piederības, vai piederības ekonomiskajam grupējumam, bet gan vadoties pēc kompetences un cilvēciskajām īpašībām.

Pēc viņa paustā, politiskajā kultūrā ietilpst arī cieņpilna attieksme pret citiem cilvēkiem, pret sabiedrības kopējo labumu, tāpat kā spēja ieklausīties citos un savas jomas pārzināšana, kā arī spēja paredzēt sevis pieņemto lēmumu sekas ilgtermiņā.

"Lasot Veco Derību, mēs redzam, ka Dievs izvēl mazos, neievērojamos, tādus kā Gideonu, Esteri vai Dāvidu. Svarīgi, ka arī tie, kuriem nav stipras cilvēciskas aizmugures, bet kuriem Dievs ir devis spējas un dāvanas, Latvijā tiek novērtēti un viņiem tiek dota iespēja šīs dāvanas pielietot kopējā labuma īstenošanai," atzīmēja Stankevičs, norādot, ka vajag atrast un uzrunāt savus Dāvidus, Gideonus un Esteres, tie jāizvelk no viņu "ganībām" un līdzšinējām nodarbēm un tiem jāuztic lielāka atbildība.

Kā norādīja arhibīskaps, Dāvids un citi Vecās Derības līderi, kuri izglāba izredzēto tautu no ienaidniekiem, nedižojās ar sevi un netiecās būt priekšplānā - "viņiem nebija ambīciju vadīt tautu, bet Dievs viņus izredzēja, un tie pieņēma šo sūtību un parasti sekmīgi tika galā ar savu misiju".

Tādējādi, pēc viņa sacītā, īstie līderi nav tie, kuri paši sevi reklamē un kuru ego ir tik liels, ka viņi uzskata sevi par vienīgajiem valsts glābējiem.

Stankevičs arī aizlūdza par spēju politiķiem pieņemt sapātīgus un izsvērtus lēmumus, ņemot vērā cilvēku intereses.