Pagaidu žogu uz Baltkrievijas robežas sola pabeigt nākamnedēļ

Kamēr Polijā no Baltkrievijas cenšas iekļūt tūkstošiem migrantu, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas aizvadītajā diennaktī novērsta 22 personu nelikumīga robežas šķērsošana. Valsts robežsardzē apgalvo, ka izaicinājumiem ir gatavi un tehniskā nodrošinājuma netrūkst, vēsta ReTV.

Joprojām gan ir vairāki posmi, kur pagaidu dzeloņstiepļu žogu nebija iespējams izbūvēt. Tos migranti arī joprojām cenšas izmantot nelegālai robežas šķērsošanai.

Situācija nav vienkārša, bet tā tiek kontrolēta un satraukumam nav pamata. Tā pie pagaidu žoga uz Latvijas-Baltkrievijas robežas šodien informēja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes pārstāvis Juris Kusiņš. Migrantu grupas, pārsvarā gados jauni vīrieši, robežu aizvien cenšas šķērsot, tagad - vietās, kur žoga nav. “Gan Valsts robežsardze, gan mūsu sadarbības partneri, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, valsts drošības iestādes, ir gatavi šādiem notikumu pavērsieniem. Ir izstrādāti attiecīgi algoritmi un rīcības plāni,” skaidro Juris Kusiņš.

Kādas tieši darbības paredz algoritmi, Valsts robežsardze neatklāj. Tos gan zina ministre. “Policija ir apmācība kontrolēt pūli, ja tāda situācija izveidosies. Pašlaik tāda situācija nav novērojama pie mūsu robežas, bet mēs arī tai gatavojamies. Arī policijai ir savu tehniskie līdzekļi,” pauž Marija Golubeva, iekšlietu ministre (“Attīstībai/Par!”).

Tehnisku līdzekļu netrūkst, bet Valsts robežsardzes pārstāvis uzsver, ka, pirmkārt, tiek izmantoti psiholoģiska rakstura apturēšanas paņēmieni.

Piemēram, tiek atskaņotas iepriekš ierakstītas uzrunas kurdu, arābu, angļu un krievu valodās. Protams, efektīvākā metode ir žogs.

“Pašlaik izbūvēts 31 kilometrs, ir skaidrs, ka līdz nākamās nedēļas beigām tiks pabeigts izbūvēt šo žogu, jo pēdējā piegāde ir beidzot notikusi,” saka Marija Golubeva.

Tātad - būvnieku rosība uz robežas drīzumā beigsies. Iepriekšējo mēnešu uzmanība Baltkrievijas robežai satraukumu vietējo iedzīvotāju vidū gan īsti nav radījusi. Tā apgalvo Varnavičos satiktie. Lai gan šogad nav bijušas vajadzības, varnaviešiem ir pieredze, kā rīkoties, ja ciematu šķērso kādi aizdomīgi ārzemnieki. “Apmēram pirms trim gadiem nāca, laikam irākieši. Man pagalmā pat iegāja. Seši cilvēki. Viņi prasīja, kā nokļūt līdz centram. Arābiski prasīja, bet arābiski es jau nesaprotu. Tad angliski mēģināja, sapratu, ka prasa taksi un centru. Pazvanīju robežsargiem, viņi atbrauca,” saka Iļja, Varnaviču iedzīvotājs.

Policija ciemā, kas ir pēdējā apdzīvotā vieta starp Daugavu un robežu, regulējusi, patrulējusi arī pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Arī bruņoto spēku pārstāvjus vietējie nav manījuši.