Ne tikai Eiropas Savienības (ES), bet arī visā NATO līmenī ir izdevies rast kopīgu izpratni, ka Baltkrievija īsteno hibrīduzbrukumu ES ārējai robežai, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš norādīja, ka faktiski Baltkrievijas valsts organizētais hibrīduzbrukums ietver trešo valstu personu tirdzniecību un ievešanu Baltkrievijā, kā arī tālāku virzīšanu uz Polijas, Lietuvas un Latvijas ārējām robežām.
Premjers minēja, ka ir dažādas iespējas, kā radīt spiedienu uz Baltkrievijas režīmu - viena no tām ir sankciju pastiprināšana no ES puses, par ko otrdien arī Latvijas valdība vienojusies, savukārt otra opcija ir ciešāka NATO valstu sadarbība.
"Protams, šīs konsultācijas pastāvīgi notiek, bet var teikt, ka tas, ko mēs meklējam, ir jebkurā gadījumā kopīga rīcība ar Lietuvu, Igauniju un Poliju, un tas arī tiek darīts. Galamērķis ir, kā pareizi uzlikt spiedienu, lai panāktu risinājumu," sacīja Kariņš, skaidrojot, ka ar "risinājumu" viņš saprot faktu, ka šie trešo valstu pilsoņi, kuri ir ievesti Baltkrievijā, varētu atgriezties savās mītnes zemēs.
Vienlaikus norisinās arī aktīvs darbs ar aviokompānijām, kas līdz šim ir veikušas trešo valstu pilsoņu reisus uz Minsku. "Mēs faktiski dzirdam, ka aviosabiedrība pēc aviosabiedrības atkāpjas no tā un liedz šo trešo valstu pilsoņiem doties ceļā uz Minsku," atzīmēja premjers.
Ministru prezidents skaidroja, ka situācija šajā jautājumā kopumā ir ļoti dinamiska un tai tiek aktīvi sekots līdzi dažādos līmeņos, kur Latvija ir ļoti labi pārstāvēta.
Kā ziņots, ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.
Pēdējās nedēļas laikā problēma ar imigrāciju īpaši saspringusi Polijas un Baltkrievijas pierobežā, kur pulcējušies pat vairāki tūkstoši migrantu.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis svētdien paziņoja, ka NATO ir jāsper konkrēti soļi, lai atrisinātu migrācijas krīzi uz Baltkrievijas robežas. Viņš sacīja, ka Polija kopā ar Lietuvu un Latviju varētu pieprasīt konsultācijas saskaņā ar alianses līguma 4.pantu.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pauda - ja šāds konsultāciju pieprasījums būs, tad Latvija to atbalstīs. Viņaprāt, pašlaik gan situācija vēl nav sasniegusi tik kritisku līmeni, bet vienlaikus nav arī pazīmju, ka tā varētu uzlaboties. Turklāt pieaugot iespējas, ka jaunas migrantu grupas varētu tikt virzītas arī Latvijas robežas virzienā.