Pasniegs gada balvu dizainā

Piektdien Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā noskaidros Latvijas labākos 2009. gada dizainerus un pasniegs “Gada balvu dizainā” interjera, vides, produktu un iepakojumu dizaina nominācijās.

Pirmo reizi noteiks arī gada labāko modes dizaineri un fotogrāfu. Tiks noteikts arī konkursa “Baltijas mēbeļu ražotāju dizaina balva 2009” uzvarētājs.

Dizaina konkursos kopumā piedalīsies 134 autori ar 242 darbiem. Dizaina veikumu vērtēs kompententa žūrija, kurā ir atzīti dizaina eksperti no Latvijas, Igaunijas, Vācijas, Krievijas, Baltkrievijas, Itālijas, Dānijas, Zviedrijas, Lietuvas – Barbara Ābele, Sandra Krastiņa, Mārtiņš Heimrāts, Daina Vītoliņa, Pēteris Sidars, Arvīds Endziņš, Anita Pīra, Jeļena Vlasova, Jeļena Strahova, Iveta Krauja, Juris Griķis, Žanete Auziņa Jeļena Strahova, Ingrīda Drāzniece, Beatrise Gore, Dmitrijs Kopeikins, Ingūna Lauce, Olga Kolotova, Igors Volkovs, Aleksanders Rappaports (Alexander Rappaport), Monika Demlere (Monica Demmler), Vitautas Gurēvičus (Vytautas Gurevičius), Boriss Berlins (Boris Berlin), Pīts Kerčers (Pete Kercher), Fins Petrens (Finn Petren) un citi.

“Dizaineru iesniegti darbi, kas pretendē uz gada balvu dizainā, kā arī labākā mēbeļu ražotāja titulu, ir ļoti laikmetīgi, augstas kvalitātes un ievērojamā skaitā. Tas apliecina, ka Latvijas dizaineri ļoti rēķinās ar šiem konkursiem un vēlas parādīt, kā viņi strādā un kas Latvijā tiek radīts,” norāda konkursu rīkotāja un Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētāja Anita Grase.

Kā atklāj Anita Grase, dizaineris, kas saņems visaugstāko vērtējumu, iegūs Frankfurtes dizaina meses “Ambiente” dāvāto veicināšanas balvu 800 eiro vērtībā dizainera profesionālās darbības atbalstam. Frankfurtes izstāde ir viena no pasaulē lielākajām un vadošajām tirdzniecības izstādēm dizaina jomā, kur ir iespējams pārdot savus produktus, rast jaunus kontaktus un smelties idejas.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais