Baltijas valstu iedzīvotāju ieguldījumu izvēles, ja tiem būtu brīva nauda, atšķiras – lai arī visu trīs valstu rezidenti priekšroku nepārprotami dotu investīcijām nekustamajā īpašumā, Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā kaimiņvalstīs izvēlētos vispār neinvestēt brīvos līdzekļus – pat ja būtu brīva nauda, izvēlētos to turēt peļņu nenesošos banku kontos vai depozītos, liecina bankas Citadele veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.
Vienlaikus ieguldījumi pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā - šīs ieguldījumu iespējas Latvijas iedzīvotājiem šķiet krietni pievilcīgākas nekā lietuviešiem un igauņiem, noskaidrots aptaujā.
Latvijas iedzīvotāju investīciju izvēle, ja būtu brīva nauda - 43 % investētu nekustamajā īpašumā, 24 % izvēlētos krājkontu un 23 % turētu naudu parastajā kontā, lai nepieciešamības gadījumā var izņemt, kā arī vēl 23 % ieguldītu pensiju 3. līmenī, 17 % veiktu iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, bet 16 % brīvos līdzekļus investētu vietējo un starptautisko uzņēmumu akcijās.
Aptaujā izteikti parādās arī atšķirīgās pieejas investīcijām dažādos vecumos. Jaunieši priekšroku dotu investīcijām kriptovalūtās, savukārt pārējās iedzīvotāju vecuma grupas visbiežāk izvēlētos ieguldīt pensiju 3. līmeni. Piemēram, kriptovalūtā vēlētos investēt galvenokārt jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem - 23 % pretstatā 6 % 40 - 49 gadu vecumā. Investīcijas pensiju 3. līmenī ir nākamā populārākā izvēle aiz nekustamā īpašuma visās vecuma grupās virs 30 gadiem, bet jo īpaši tieši pirms pensijas jeb 50 - 59 gadu vecumā. Savukārt zeltā visbiežāk vēlētos investēt vīrieši vecumā no 40 līdz 49 gadiem - 18 %.
“Lai arī investīcijas nekustamajā īpašumā ir populārākā izvēle, lielai daļai iedzīvotāju tās ir grūti īstenojamas, jo īpašuma iegādei un arī uzturēšanai nepieciešami lieli uzkrājumi vai jāpiesaista kredīts. Ir gandarījums, ka rūpes par savām vecumdienām jeb pensiju 3. līmenis ir starp populārākajām investīciju izvēlēm, tomēr šo iespēju uzkrāt un nopelnīt vairāk iedzīvotāji varētu izmantot pilnvērtīgāk, ja par to domātu ātrāk nekā pirms pensijas vecumā. Piemēram, ieguldījumi pensiju 3. līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā ir daudz pieejamāki, jo atšķirībā no investīcijas nekustamā īpašumā ievērojamu kapitālu var uzkrāt ik mēnesi, tam atvēlot nelielas summas. Uz kaimiņvalstu fona, ieguldījumu iespējas izmantojam kūtrāk un liela daļa diemžēl faktiski izvēlas brīvo naudu neinvestēt. Redzam, ka turēt krājkontā izvēlētos divreiz biežāk nekā, piemēram, ieguldīt savā uzņēmējdarbībā vai uzņēmumu akcijās. Tas rada bažas, jo tā ir neracionāla izvēle - lai saglabātu un vairotu uzkrāto kapitālu, ar to ir jāstrādā, jāinvestē. Igauņu aktivitāte akciju tirgū apliecinās arī ikdienas novērojumos, piemēram, vietējā Latvijas enerģijas uzņēmuma “Virši” sākotnējā publiskajā akciju piedāvājumā skaitliski visvairāk investoru nāca tieši no Igaunijas,” saka Kārlis Purgailis, Citadele bankas meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs.
Arī Lietuvā un Igaunijā visbiežāk iedzīvotāji brīvo naudu izvēlētos investēt nekustamajā īpašumā - Igaunijā 50 % un Lietuvā 43 % aptaujāto. Tomēr Lietuvā iedzīvotāji brīvos līdzekļus krājkontā būtu gatavi turēt divas reizes retāk nekā Latvijā - 10 % aptaujāto. Ieguldīt starptautisko un vietējo uzņēmumu akcijās vismaz divas reizes pievilcīgāk nekā Latvijā un Lietuvā šķiet Igaunijā - to izvēlētos 28 % iedzīvotāju. Igaunijā arī vislielākais atbalsts investīcijām banku piedāvātajos investīciju fondos, kur to izvēlētos 15 % aptaujāto, kamēr Latvijā - tikai 8 %.
Vienlaikus ieguldījumiem pensiju 3. līmeņa iemaksās lielākais atbalsts rodams tieši Latvijā - šādu investīciju izvēlētos trīs reizes biežāk nekā Igaunijā, kur šāda izvēle pievilcīga šķiet vien 8 % iedzīvotāju.