Latvijas mājražotāji, amatnieki un saimniecības ir neizpratnē par Ministru kabineta lēmumu aizliegt rīkot Ziemassvētku gadatirdziņus un publiski aicina biedrība "Latvijas mājražotāji".
Tā vietā, lai izstrādātu stingrus nosacījumus un vadlīnijas, kurus mājražotāji būtu gatavi ievērot, rīkojot Ziemassvētku tirdziņus svaigā gaisā, lēmumi tiek pieņemti bez jebkādām sarunām ar nozares pārstāvjiem un šķietami nedomājot par sekām, kādas šāds lēmums atstāj uz simtiem mājražotāju un to ģimenēm, uzskata biedrība Latvijas mājražotāji .
Ministru kabinets š.g. 9. novembra sēdē apstiprināja nosacījumus tirdzniecības organizēšanai no š.g. 15. novembra līdz ārkārtējas situācijas beigām - 2022. gada 11. janvārim, tie paredz, ka uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.
Vienlaikus, epidemioloģiski nedrošā vidē jeb t.s. “sarkanajā” drošības režīmā, atļauts strādāt lielajiem tirgiem ārtelpās.
Tātad, liels tirgus var strādāt “sarkanajā” režīmā, bet mazie mājražotāju tirdziņi nedrīkst strādāt vispār, pausts paziņojumā.
Biedrība norāda, ka atšķirībā no lielajiem tirgiem, mājražotāju tirdziņus ir vieglāk kontrolēt, to apmeklējums parasti nav liels un gan apmeklētāji, gan tirgotāji rīkojas atbildīgi, ievērojot visus epidemioloģiskos drošības nosacījumus.
“Biedrība Latvijas mājražotāji ir gadu regulāri rīko virkni mājražotāju tirdziņu ārpus telpām, brīvā dabā, svaigā gaisā, kur, ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus un distanci, dodam iespēju mazajiem ražotājiem realizēt produkciju, tostarp tādu, ko internetā pārdot ir problemātiski - piemēram, gaļas izstrādājumus, piena produktus, svaigo pārtiku u.tml.” - ar viedokli dalās biedrības Latvijas mājražotāji valdes loceklis Gundars Nuršajahovs - “Esam gatavi paši saviem spēkiem, kopā ar mūsu sadarbības partneriem un draugiem organizēt atbildīgus, drošus Ziemassvētku tirdziņus, ievērojot pat visstingrākos nosacījumus, kontrolējot plūsmas u.tml. Esam gatavi strādāt “zaļajā” drošības režīmā. Esam atvērti sarunām.”
Tāpat tiek norādīts, ka "aizliegt ir viegli", taču atņemot iespēju rīkot atbildīgus Ziemassvētku tirdziņus, liela daļa mājražotāju paliek bez iztikas līdzekļiem, bez atbalsta iespējām, jo nav iespēju realizēt produkciju.
Biedrība vēlas arī atspēkot dažādus komentārus, ar kuriem šobrīd sociālajos tīklos saskaras mūsu biedrības biedri:
Pārdodiet internetā!
Ne visiem mājražotājiem ir zināšanas par e-komerciju, mārketingu un arī finansiālais stāvoklis neļauj veikt investīcijas, lai izstrādātu mūsdienu patērētāja prasībām atbilstošu interneta veikalu. Lielās e-komercijas platformas arī nav labākais risinājums, jo mājražotāja produkcija “pazūd” plašajā piedāvājumā un cena kļūst nekonkurētspējīga.
Turklāt, pamēģiniet pārdot internetā tādus produktus, kā piemēram krējumu vai svaigi kūpinātas zivis un garantēt to piegādi iespējami īsā laikā, atbilstoši noteiktam temperatūras režīmam un PVD prasībām.
Ir taču ielu tirdzniecības vietas - pārdodiet tur!
Ielu tirdzniecības vietas ne vienmēr apmeklē tā pircēju auditorija, kam ir saistošs Latvijas mājražotāja produkts. Ir patiešām liela atšķirība starp šķietami Latvijā radītu produktu vai liela ražotāja izstrādājumu un mājražotāja rūpīgi gatavoto produkciju.
Bieži vien mājražotāja produkcijai ir augstāka cena kā rūpnieciski radītam konkurenta produktam, jo mājražotāja produkts ir roku darbs un tas pieejams vien ierobežotā daudzumā. Tieši tādēļ to tā mīl un gaida pircēji, kas novērtē mājražotāju darbu, atzīst augsto kvalitāti un sirds siltumu, kas ielikts šādā produktā.
Mājražotāju tirdziņus apmeklē nekontrolētas, lielas cilvēku masas un tur nav nekādas kārtības!
Mājražotāju tirdziņi nav festivāli vai plaši apmeklēti koncerti. Tos apmeklē nelielas pircēju grupas, visbiežāk, ģimenes ar bērniem, kam ir svarīgi likt galdā vietējas izcelsmes produktus.
Tā kā tirdziņi tiek rīkoti ārpus telpām un teritorija, kurā tiek rīkoti šādi tirdziņi ir ļoti plaša, organizatoriem ir iespējas izveidot lielas distances starp tirdzniecības vietām, tādējādi padarot jebkādu pulcēšanos praktiski neiespējamu un veikt virkni citu drošības noteikumu ievērošanu.
Tirdziņu apmeklētāji arī nepavada tajos ilgu laiku - iepazīstas ar piedāvājumu, iepērkas un dodas prom.
Šķiet, ka šis viss netiek ņemts vērā vai arī MK atbildīgās personas acīmredzami nav konsultējušās ar nozares pārstāvjiem, savu lēmumu balstot uz iespējamiem pieņēmumiem un klišejām.
Biedrība Latvijas Mājražotāji, kas pārstāv desmitiem mājražotāju, saimniecību un amatnieku, aicina valdību, ministrus un atbildīgās amatpersonas uz diskusiju tuvāko dienu laikā!
Mērķis ir kopīgi atrast veidu, kā ļaut atbildīgi realizēt savu produkciju Ziemassvētku tirdziņos mazajiem ražotājiem, kam mājražošana ir vienīgais iztikas avots un Ziemassvētki ir vienīgais laiks gadā, kad pircēju interese par produkciju ne tikai atļauj eksistēt, bet sniedz arī iespēju nopelnīt, lai ieguldītu attīstībā.