Atklāti 1422 jauni Covid-19 gadījumi; miris 51 sasirgušais [papildināts plkst. 17.49]

© Dmitrijs Suļžics/F64

Pēdējo 24 stundu laikā veikti 17 183 Covid-19 izmeklējumi un reģistrēti 1422 jauni inficēšanās gadījumi, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.

No tiem 980 nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, 442 vakcinēti.

Saņemts ziņojums par 51 mirušo. Viens cilvēks vecumā 40-49 gadu vecumā, seši 50-59 gadu vecumā, desmit 60-69 gadu vecumā, četrpadsmit 70-79 gadu vecumā, trīspadsmit 80-89 gadu vecumā, septiņi 90-99 gadu vecumā. No tiem 45 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, 6 cilvēki bija vakcinēti.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 8.3%.

14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 1174,5.

Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušies 239 575 cilvēki.

Covid-19 pacientu skaits Latvijas slimnīcās diennakts laikā sarucis par 5,8% jeb no 1377 līdz 1296 gadījumiem, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija.

Pagājušajā diennaktī Latvijas slimnīcās ievietoti 169 Covid-19 pacienti, bet 213 pacienti no tām izrakstīti. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja, ka 51 Covid-19 pacients vakar nomiris.

No slimnīcās esošajiem Covid-19 pacientiem 1076 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 220 jeb 16,9% - ar smagu slimības gaitu.

Iepriekš stacionēto pacientu skaits zem 1300 bija reģistrēts 23.oktobrī.

Kopumā līdz šim no slimnīcām izrakstīti 20 773 Covid-19 pacienti.

Latvijā augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām ir Daugavpilī, bet aizvadītajā dienā vidējais saslimstības līmenis valstī pēc ilga pārtraukuma ir pārsniegts arī Rīgā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 1174,5 gadījumi, bet Daugavpilī šis līmenis tiek pārsniegts vairāk nekā uz pusi un ir 2097,3 gadījumi, liecina aģentūras LETA aprēķini. Citās pašvaldībās inficēšanās līmenim krītoties straujāk, virs vidējā rādītāja valstī pēc ļoti ilga pārtraukuma ir nonākusi arī Rīga, kurā 14 dienu kumulatīvais saslimstības līmenis bija 1175 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Bez abām valsts lielākajām pilsētām, vidējais saslimstības līmenis valstī tiek pārsniegts arī Salaspils, Preiļu un Krāslavas novadā, Ventspilī, Liepājā, Augšdaugavas, Siguldas, Jēkabpils, Ventspils, Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, Rēzeknē, Valmieras, Cēsu un Ropažu novadā.

14 dienu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kas ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.

No aizvadītajā dienā atklātā kopumā 1422 Covid-19 inficēšanās gadījuma 32% jeb 455 ir reģistrēti Rīgā. 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits galvaspilsētā pašlaik ir samazinājies līdz 7222 cilvēkiem.

Daugavpilī vakar ir atklāti 107 jauni saslimušie, Liepājā - 89, Cēsu novadā - 42, Ogres un Valmieras novadā - katrā 41, Bauskas novadā - 40, bet virknē citu pašvaldību reģistrēts mazāks jaunu saslimušo skaits. Vakar tikai nelielajā Varakļānu novadā nav atklāts neviens jauns saslimušais.

Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā - 7222, Daugavpilī - 1691, Liepājā - 987, Valmieras novadā - 615, Ogres novadā - 590, Jēkabpils novadā - 560, Jelgavā - 544, Cēsu novadā - 489, Ventspilī - 488, bet Jūrmalā - 472 iedzīvotāji.

Tostarp visās Latvijas pašvaldībās, izņemot Gulbenes novadu, pēdējo divu nedēļu laikā reģistrētais inficēto kopskaits vakardienas laikā ir sarucis. Gulbenes novadā pēdēju 14 dienu laikā saslimušo skaits ir pieaudzis par trīs cilvēkiem, Līvānu novadā nav mainījies, savukārt lielākais kritums bijis Rīgā - par 426 iedzīvotājiem.

No aizvadītajā dienā atklātajiem inficētajiem 223 ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 211 ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem, 205 ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem, bet citās vecuma grupās ir mazāk saslimušo.

Pēdējo divu nedēļu laikā saslimušo kopskaits vislielākais ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem - 3746 saslimušie.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.