Pabriks brīdina: Draudi drošībai ir lielāki nekā pirms diviem mēnešiem

© f64.lv, Oksana Džadana

Iesaistot Nacionālo bruņotos spēkus robežu aizsardzībā, netiks sākts bruņots konflikts ar migrantiem, kuri šķērsos Latvijas-Baltkrievijas robežu, TV24 raidījumā "Nedēļa. Post scriptum" norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

"Pirmkārt, ir jāsaprot, ja mēs domājam par militāra spēka izmantošanu, lai atvairītu migrantus, cilvēki varētu domāt par kaut ko līdzīgu karadarbībai. Armija netaisās karot ar migrantiem, kurus izmanto Lukašenko un Kremlis," precizē aizsardzības ministrs, "Ja mēs runājam par to, kā šī krīze var tālāk eskalēties, es gribētu teikt, ka draudi drošībai pašreiz ir lielāki nekā pirms diviem mēnešiem. Mēs redzam, ka iespēju loks, kas ir dots pašam Lukašenko Baltkrievijā, sašaurinās. Viņš no sākuma vēlējās šos migrantus lielā skaitā pie sevis uzaicināt un izmantot kā tādu maiņas elementu, lai sankcijas no Eiropas Savienības (ES) puses tiktu mīkstinātas. Acīmredzami, ka viņam tas neizdosies, jo ES plāno sankcijas pastiprināt un neviena no robežvalstīm nav gatava viņa hibrīduzbrukuma plānu akceptēt un migrantus uzņemt."

A. Pabriks skaidro, ka spiediens Baltkrievijas iekšienē pieaug, jo baltkrievi nezina, ko ar migrantiem iesākt. "Protams, ir vairāki varianti, ko Lukašenko varētu izdomāt. Viens variants ir padoties pašam sev un vest viņus atpakaļ no turienes, no kurienes viņš pats viņus ir atvedis. Nebija tāda situācija, kur Lukašenko no rīta pamostas un pēkšņi uz Minskas ielām no Mēness ir nokrituši migranti - viņš pats viņus tur atveda," pārliecināts ministrs.

Kā otrs variants Baltkrievijas prezidentam Aleksandra Lukašenko ir eskalēt situāciju uz ES robežas, ko viņš arī pašlaik dara, lai piespiestu Latviju, Poliju un Lietuvu padoties, izmantojot arī palīdzību no Krievijas. "Mums jāatceras vēl viena lieta - mēs vairs nevaram uzskatīt Baltkrieviju par neatkarīgu valsti. Jā, formāli viņa skaitās neatkarīga, bet faktiski neuzskatu, ka tā pieņem kādus lēmumus neatkarīgi no Kremļa," uzskata A. Pabriks.

Aizsardzības ministrs nenoliedz, ka arvien palielinoties spiedienam uz mūsu robežām, eskalācijas rezultātā var rasties arī papildus spriedze. "Mēs redzam, ka Polija izmanto bruņotos spēkus. Mēs izmantojam bruņotos spēkus un, protams, savā propagandā Minskas un Maskavas televīzija jau nestāsta patiesību. Viņi stāsta to, ka šie migranti ir no Mēness ir nokrituši Polijā, mēs viņus atdodam Baltkrievijai un vēl pievelkam militāros spēkus. Viņi gatavo savu sabiedrību domāt, ka rietumu puse gan spiež viņiem migrantus virsū, gan sūta karavīrus," norāda ministrs.

TV24 raidījumu "Nedēļa. Post scriptum" skaties katru piektdienu plkst. 22.00. Raidījumā atskatāmies uz nedēļas notikumiem Latvijā. Šovakar saruna ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP).

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais