2024.gadā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās plāno piedalīties 51% Latvijas iedzīvotājs un lielākā daļa cilvēku par svarīgāko ieguvumu no līdzdalības ES atzinuši iespēju Latvijas cilvēkiem strādāt ES, liecina Latvijas iedzīvotāju aptauja.
EP biroja Latvijā uzdevumā šogad aptauju par iedzīvotāju gaidām un viedokli aktuālos jautājumos veica pētījumu kompānija "SKDS". Aptaujā iekļauti arī visu astoņu no Latvijas ievēlēto EP deputātu rosināti jautājumi par viņu pārstāvēto EP komiteju darba aktualitātēm.
SKDS pētījumu veicis septembrī un tajā piedalījās 1017 respondenti vecumā no 17 līdz 75 gadiem.
18% aptaujāto norādījuši, ka noteikti piedalīsies 2024.gadā paredzētajās EP vēlēšanās, 33% drīzāk piedalīsies, 18% noteikti nepiedalīsies, bet 16% drīzāk nepiedalīsies. 15% iedzīvotāju bija grūti pateikt atbildi minētajā jautājumā.
2019.gadā maijā EP vēlēšanās faktiski piedalījās 33,5% Latvijas pilsoņu. Šajā pašā gadā aprīlī veiktajā aptaujā 28% atzina, ka noteikti plāno piedalīties vēlēšanās un 38% teica, ka drīzāk piedalīsies.
"Aizgāja 33,5% iedzīvotāju un gandrīz "izpildījās" šie 28%. Šobrīd tā vēlme piedalīties vēlēšanās ir zemāka nekā pusotru mēnesi pirms iepriekšējām vēlēšanām. Vai par to īpaši būtu jāsatraucas, tad es domāju, ka nē. Kampaņa vēl nav sākusies un par to netiek runāts. Jo tuvāk nāks vēlēšanās, jo šie skaitļi kāps uz augšu," šodien žurnālistiem skaidroja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Vērtējot atbildes starp dažādām respondentu grupām, Kaktiņš norādīja, ka sievietes ir vairāk ieinteresētas piedalīties vēlēšanās, bet jaunāka vecuma cilvēkiem ir mazāka interese, nekā gados vecākiem. Piemēram 55-75 gadus vecu cilvēku grupā katrs ceturtais apliecinājis ka piedalīsies vēlēšanās.
"Tāpat redzams, ka, jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāka interese par EP. Tāpat lielāka interese ir Rīgas iedzīvotājiem, nekā pārējiem Latvijas reģioniem," norādīja Kaktiņš.
Aptaujā arī skaidroti, kuri svarīgākie ieguvumi no līdzdalības ES. 41% aptaujāto atzinuši, ka tā ir iespēja Latvijas cilvēkiem strādāt ES, 25% norādījuši uz ekonomisko attīstību, 15% uz ārējo drošību un aizsardzību. 8% iedzīvotāju norādījuši uz cilvēktiesībām un pilsoniskajām brīvībām, bet 3% uz likuma varu un tiesiskumu. 7% bija grūti pateikt atbildi uz šo jautājumu.
Atgriežoties pie minētā par iespēju Latvijas cilvēkiem strādāt ES, saskaņā ar iepriekš veiktajām aptaujām daudzi atzinuši, ka labums no ES ir ceļošanas iespējas. "Man šķiet, ka ļoti daudzi aptaujāto to būs "ielasījuši" iekšā. Skaidrs, ka novērtējam strādāšanu, bet ļoti, ļoti novērtējam arī ceļošanu," norādīja Kaktiņš.
Vērtējot atbildes starp dažādām respondentu grupām, Kaktiņš norādīja, ka nav lielas starpības starp dzimumiem, vecuma grupām, taču atšķirība parādās starp tiem, kuriem ir dažādas valodas ģimenē.
Krievvalodīgie biežāk atzīmējuši, ka pats svarīgākais ieguvums ir iespējas strādāt citās ES dalībvalstīs. Arī starp latviski runājošajiem šī pozīcija ir pirmajā vietā, taču šī atšķirība attiecīgi ir 52% un 34%.
Tāpat aptauja liecina, ka, jo augstāka izglītība, jo mazāk aktuāla ir strādāšana citās ES valstīs, taču biežāk atzīts ekonomiskais ieguvums. Jo cilvēkiem augstāki ienākumi, jo retāk par svarīgāku ieguvumu tiek minēta iespēja penīt ES, norādīja Kaktiņš.