Robežas izbūves organizēšanu uztic VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Iekšlietu ministrijas (IeM) virzīto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumprojektu, kas Latvijas austrumu robežas izbūves organizēšanu uztic VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Valdība lūdza likumprojektu Saeimai skatīt kā steidzamu, lai varētu straujāk virzīties uz priekšu austrumu robežas izbūvē. Likums tapis, ņemot vērā līdzīgu pieeju robežas izbūvei Lietuvā.
Likums izstrādāts, lai mazinātu administratīvos šķēršļus Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvē, tostarp pastāvīgā žoga būvniecībai. Likums attieksies tikai uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu jeb Latvijas robežu ar Baltkrieviju un Krieviju, bet nav piemērojams attiecībā uz ES iekšējo robežu jeb Latvijas robežu ar Lietuvu un Igauniju.
Robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas noteikšanu nodrošinās Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru (NVA), bet zemes kadastrālo uzmērīšanu organizēs NVA.
Koku un krūmu ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz koksni, kas sagatavota robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā, būs AS "Latvijas valsts meži", nosaka likums.
Likuma anotācijā skaidrots, ka robežas izbūve ietver būvniecību un ar to saistītos darbus, kā arī visus sagatavošanās darbus būvniecības uzsākšanai, piemēram, zemes vienību kadastrālā uzmērīšana un atsavināšana, koku ciršana, ceļu, kas nepieciešami cirsto koku izvešanai, ierīkošana un uzturēšana, kā arī citus zemes vienības sagatavošanas darbus, kas nepieciešami būvniecības sākšanai.
Attiecīgi ar "infrastruktūras izbūvi" nav saprotama tikai būvniecība, bet arī visi, tajā skaitā augstāk minētie sagatavošanas darbi būvniecības sākšanai, skaidro IeM pārstāvji.
Tāpat norādīts, - ja tiks konstatēta nepieciešamība valsts robežas apsardzībai izbūvēt infrastruktūru gar publiskajiem ūdeņiem (Daugavas, Asunīcas, Sarjankas, Akticas upes) un gar ezeriem (piemēram, Borvinikas ezers), attiecīgi minētajās teritorijās tiks noteikta patrulēšanas josla un robežzīmju uzraudzības josla.
Pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem likums precizēts nosakot, ka par labu valstij IeM personā tiek nodibināts servitūts uz citām personām piederošo zemi, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās robežas infrastruktūrai nepieciešamo objektu izbūvi. Servitūts tiek nodibināts līdz brīdim, kad zeme tiek atsavināta atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām.
Noteikts, ka nodrošinājuma valsts aģentūra informēs personu, ka uz tai piederošas zemes ir noteikts servitūts un ka tiks sākti ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbi. Strīds par servitūta noteikšanu neietekmēs ārējās robežas izbūvēšanai nepieciešamo darbu sākšanu.
Kā ziņots, Latvijas austrumu robežas infrastruktūra tiks būvēta maksimālajā darbu saskaņošanas ātrumā, izriet no iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) iepriekš paustā. "Ņemot vērā, ka turpinās hibrīdapdraudējums no Baltkrievijas puses, joprojām tiek organizētas mākslīgas migrantu plūsmas pie Latvijas robežas, kā arī pie Lietuvas un Polijas robežas, ir ārkārtīgi svarīgi, ka ārējās robežas pastāvīgas infrastruktūras izbūve virzās uz priekšu," norāda Golubeva.