Komentējot Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāres pausto, ka EK, visticamāk, pieprasīs Polijai, Latvijai un Lietuvai grozīt likumus, pamatojoties uz kuriem nelegālie imigranti tiek atstumti atpakaļ Baltkrievijā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (ES) uzsvēra, ka Latvija nemainīs nevienu savu likumu un nevienu savu rīcību
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, premjers uzsvēra, ka komisāre paudusi savu nostāju. Turklāt Eiropas Komisijas (EK) vadība ir precizējusi, ka tas nav EK viedoklis.
"Mūsu likumi un rīcība ir atbilstoša. Mēs turpināsim sargāt ne tikai mūsu, bet arī visas ES ārējo robežu," žurnālistiem sacīja Ministru prezidents.
Kā vēstīts, ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone norādīja, ka Polijas, Lietuvas un Latvijas likumu izvērtēšana vēl turpinās, bet, visticamāk, dalībvalstīm tikšot pieprasīts izdarīt tajos grozījumus. Komisāre gan neatklāja, kad un kādos tieši punktos tiks prasīts likumus mainīt.
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
Jūhansone arī aicinājusi nodrošināt lielāku caurskatāmību uz Polijas robežas ar Baltkrieviju.
Polija ir aizliegusi iekļūt pierobežas zonā žurnālistiem un aktīvistiem, kas mēģina sniegt atbalstu nelegālajiem imigrantiem, un nosūtījusi turp jau aptuveni 15 000 karavīru.
Jūhansone arī norādījusi, ka Polija, atšķirībā no Lietuvas, nav ielaidusi pierobežā ES aģentūras, piemēram, "Frontex" vai "Easo".