Situācijai, kas šobrīd izveidojusies uz Polijas robežas ar Baltkrieviju, īsti neviens nav gatavs – ne Polija, ne Lietuva, ne arī Latvija. Tā ceturtdien ReTV raidījumā “Aklā zona” atzina Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja, pētniece Sigita Struberga.
“No tām iniciatīvām, kas šobrīd notiek, ir redzams, ka mēs stiprinām šo gatavību, bet - vai tā ir pietiekama? Es diemžēl esmu spiesta apšaubīt,” teica S. Struberga. “Un te ir daudzi slāņi, kāpēc mēs neesam gatavi. Viens ir saistīts ar žogu, kura nav. Bet otrs, ko es gribētu vairāk izcelt nekā citus, ir gatavības kultūra, ne tikai gatavība plašākām krīzēm [..], bet psiholoģiskā gatavība redzēt migrantus Latgalē.”
Struberga norādīja, ka vēl pirms situācijas saasināšanās uz Polijas robežas, pirms vairākām nedēļām strādājot pie pētījuma Daugavpilī, cilvēki ir atzinuši, ka nezina, kā rīkoties, jūtas pamesti situācijā, kad tepat aiz robežas ir migrantu pūlis. “Es nesaku, ka viņi ir pamesti, bet viņi tai brīdī tā jūtas. Viņi jūtas pamesti no Eiropas Savienības, viņi jautā: “Kur ir “Frontex?”. Viņi nav gatavi redzēt šos priekš viņiem svešos cilvēkus savā teritorijā, turklāt - krīzes apstākļos,” skaidroja S. Struberga.
Daļā sabiedrības kadri no Polijas pierobežas tiešām rada bažas un nedrošības sajūtu arī par situāciju Latvijā - tā raidījumā atzina Kristiāns Jakubovskis, Tukuma novada Zemgales vidusskolas skolotājs, “Instagram” vēstures bloga “@mana_vesture” autors. “Man pašam rodas tāda nedrošības sajūta, redzot, kāda masa nāk uz to robežu. Un tas žogs sastāv tikai no drātīm. Nezinu, vai mūsu armija spēs reaģēt pietiekami ātri, varbūt tie migranti būs jau ienākuši valstī,” teica K. Jakubovskis.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons piekrita, ka daļā sabiedrības nav pietiekoša uzticēšanās valsts iestādēm un struktūrām, tādēļ arī rodas šādas bažas. Taču J. Garisons uzsvēra, ka valsts iestādes ir gatavas iespējamai situācijas eskalācijai. “Diemžēl žogs šādā situācijā nebūs visdrīzāk glābiņš, tur būs jārīkojas dažādiem līdzekļiem, kā to jau dara Polija. Es domāju, ka valsts iestādes ir gatavas nodrošināt to, ka nelegālie migranti nešķērso robežu, mēs darīsim visu iespējamo. Tas uzdevums, protams, nebūs viegls, bet es domāju, ka visi ir apņēmības un mēs darīsim to,” “Aklajā zonā” norādīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
Zemessardzei, kas jau sniedz atbalstu robežsardzei šīs migrantu krīzes kontekstā, situācijas sasprindzinājums Polijā nav bijis nav pārsteigums un tiek gatavoti rīcības plāni, tā raidījumā norādīja Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis. “Protams, ka mēs esam domājuši par to, kāda būs mūsu reakcija, ja kaut kas līdzīgs notiks šeit. Ir saņemta pavēle, mēs gatavojamies pastiprināt arī mūsu robežu, ja būs tāda nepieciešamība - ar papildus spēkiem, lai novērstu šādu nelegālo robežas šķērsotāju pieplūdumu,” uzsvēra E. Leščinskis.