Novembra sākumā ir pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par publisku vietu apmeklēšanu. Ja septembrī par publisku vietu apmeklēšanu droši jutās 61% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tad šobrīd šis rādītājs ir 46%, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 3100 cilvēkus. Vienlaikus salīdzinājumā ar septembri šobrīd iedzīvotāji nedaudz drošāk jūtas saistībā ar ceļošanu uz ārzemēm – septembrī par ceļošanu uz ārzemēm droši jutās 40%, bet novembra sākumā šis rādītājs ir 42%.
Saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu nedrošību šobrīd izjūt 49% (9% - pilnīgi nedroši, 40% - drīzāk nedroši), bet vēl 5% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, kamēr septembrī nedrošību izjuta 32% (6% - pilnīgi nedroši, 26% - drīzāk nedroši). Attiecībā uz ārzemju ceļojumiem nedrošību šobrīd izjūt 42% respondentu (17% - pilnīgi nedroši, 25% - drīzāk nedroši), bet vēl 18% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka ievērojami lielāku nedrošību par ceļošanu izjūt sievietes. Vīriešu vidū ceļot uz ārzemēm droši jūtas 47% (19% - pilnīgi droši, 28% - drīzāk droši), kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 38% (12% - pilnīgi droši, 26% - drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par ceļošanu uz ārzemēm izjūt 49% sieviešu (22% - pilnīgi nedroši, 27% - drīzāk nedroši) un 33% vīriešu (12% - pilnīgi nedroši, 21% - drīzāk nedroši). Arī saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu lielāku nedrošību izjūt sievietes. Vīriešu vidū par publiskas vietu apmeklēšanu droši jūtas 54% aptaujāto (19% - pilnīgi droši, 35% - drīzāk droši), kamēr sievietēm šis rādītājs ir 39% (9% - pilnīgi droši, 30% - drīzāk droši), bet nedrošības sajūta pirms publisku vietu apmeklēšanas saglabājas attiecīgi 40% vīriešu (7% - pilnīgi nedroši, 33% - drīzāk nedroši) un 56% sieviešu (11% - pilnīgi nedroši, 45% - drīzāk nedroši).
Raugoties uz datiem pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka latviešu vidū par došanos uz ārvalstīm ir droši 43% (15% - pilnīgi droši, 28% - drīzāk droši), kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 38% (14% - pilnīgi droši, 24% - drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par šo izjūt 42% latviešu (17% - pilnīgi nedroši, 25% - drīzāk nedroši) un 35% krievvalodīgo (16% - pilnīgi nedroši, 19% - drīzāk nedroši).
Saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu krietni drošāk jūtas latvieši - viņu vidū par šo aspektu droši jūtas 46% respondentu (13% - pilnīgi droši, 33% - drīzāk droši), kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 47% (17% - pilnīgi droši, 30% - drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjūt 49% latviešu (9% - pilnīgi nedroši, 40% - drīzāk nedroši) un 50% krievvalodīgo (9% - pilnīgi nedroši, 41% - drīzāk nedroši). Salīdzinājumā ar septembri nedrošības līmenis par publisku vietu apmeklēšanu abās grupās ir būtiski pieaudzis, jo septembrī saistībā ar šo aspektu droši jutās 64% latviešu (24% - pilnīgi droši, 40% - drīzāk droši) un 36% krievvalodīgo (17% - pilnīgi droši, 19% - drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjuta 30% latviešu (5% - pilnīgi nedroši, 25% - drīzāk nedroši) un 49% krievvalodīgo (15% - pilnīgi nedroši, 34% - drīzāk nedroši).
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 3109 respondentus