Vācijas mediji: Migrantu transportēšana tuvākajā laikā varētu notikt caur Pleskavas lidostu

© lrytas.lt / Ekrānuzņēmums

Nelegālo migrantu transportēšanā uz Eiropu tuvākajā laikā nozīmīga loma varētu būt Pleskavas lidostai, kas nozīmē, ka tālāk viņi dotos cauri Igaunijai vai Latvijai, vēsta Vācijas laikraksts "Die Welt", atsaucoties uz konfidenciālu Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu.

Laikraksta citētajā dokumentā norādīts, ka relatīvi nelielā Pleskavas lidosta, kas atrodas netālu no Igaunijas un Latvijas robežas, varētu pievienoties migrantu izmantoto maršrutu sarakstam.

"Pleskavas lidosta varētu uzņemt lidojumus no Baltkrievijas, Turcijas un Ēģiptes, savukārt no turienes migranti var mēģināt nelegāli šķērsot Igaunijas un Latvijas robežu, lai dotos tālāk uz Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīm," tajā teikts.

Pašlaik Pleskavas lidosta tiek izmantota tikai Krievijas iekšzemes un militāriem lidojumiem, bet tā var pieņemt arī lielus starptautiskos reisus.

"Pirms vairākām nedēļām saņēmām informāciju, ka Pleskavas lidostu vēlas atvērt starptautiskajai gaisa satiksmei. Proti, Pleskavas lidosta, tāpat kā vairākas citas Krievijas lidostas, lūgusi atļauju veikt starptautiskos lidojumus. Iecerēts apkalpot reisus uz uz Baltkrieviju, Turciju un Ēģipti, “ laikrakstam "Postimees" pastāstījis Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes Robežapsardzības nodaļas priekšnieks Egerts Beļičevs.

"Septembrī Krievija paziņoja, ka pēc Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem atjauno vairākus maršrutus, un vairākām mazajām lidostām atkal tika atļauts veikt lidojumus uz brīvdienu galamērķiem Ēģiptē un Turcijā. Domājams, ka arī Pleskavas lidosta apkalpos čārterreisus Krievijas tūristu iecienītākajos maršrutos, bet līdz šim no Pleskavas tādu reisu nav bijis,” viņš norādījis.

"Mēs vērīgi sekojam situācijai saistībā ar gaisa satiksmi kaimiņvalstīs, lai nepieciešamības gadījumā mainītu savu migrācijas risku novērtējumu," sacījis Beļičevs. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka pašlaik tas "nerada papildu migrācijas spiedienu" uz Igauniju.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais