Saeima pieņēma grozījumus par dividenžu izmaksām publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir dalībnieks

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, iekļaujot tajā deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt dividenžu izmaksas kārtību publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs).

Likumā tāpat noteikts, ka turpmāk padomes loceklis pēc ievēlēšanas amatā attiecīgajā kapitālsabiedrībā gūst ienākumus tikai par savu pienākumu pildīšanu. Turpmāk lielām publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām (virs 250 darbiniekiem) būs jāsagatavo korporatīvie ziņojumi līdzīgi, kā to dara uzņēmumi, kuru akcijas kotē biržā, noteikts likumā.

Kā informēja Tieslietu ministrijā (TM), tā izstrādājuši šos pieņemtos grozījumus, lai lielo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbībā piemērotu labas korporatīvās pārvaldības ieteikumus.

"Tieslietu ministrijas rosināto grozījumu mērķis ir veicināt labas korporatīvās pārvaldības stiprināšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, jo laba korporatīvā pārvaldība ir ceļš uz sabiedrības labklājību un Latvijas ekonomikas konkurētspēju," pauž tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Likumā noteikts pienākums kapitālsabiedrībām izstrādāt ikgadējus korporatīvās pārvaldības ziņojumus, kas sniedz koncentrētu informāciju par korporatīvās pārvaldības aktualitātēm un tās principu ieviešanu kapitālsabiedrībā.

TM uzsver, ka svarīgi nodrošināt, ka šīs kapitālsabiedrības sniedz informāciju par to darbības ietekmi uz vides, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītiem jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu un pretkorupcijas un kukuļošanas aspektiem. Attiecīgi ar grozījumiem tiek noteikts pienākums lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām gatavot nefinanšu ziņojumu, kurā tiek ietverta minētā informācija.

Pirmais korporatīvās pārvaldības ziņojums daļai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību būs jāsagatavo jau 2022.gadā par 2021.finanšu gadu, norāda TM. Šis nosacījums attieksies uz lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru darbinieku skaits pārsniedz 500 darbiniekus. Savukārt tām lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru darbinieku skaits pārsniedz 250 darbiniekus, šis pienākums sāksies 2026.gadā par 2025.finanšu gadu).

LETA jau ziņoja, ka pieņemto likuma izmaiņu viens no mērķiem ir iekļaut deleģējumu MK noteikt dividenžu izmaksas kārtību arī publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs) meitas sabiedrībās, valsts kapitālsabiedrību atkarīgajās kapitālsabiedrībās un meitas sabiedrībās.

MK noteikumos būs noteikta minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa un kārtība, kādā lemj par atšķirīgu dividenžu izmaksas procentuālo apmēru.

Paredzēts, ka Pārresoru koordinācijas centrs sagatavos grozījumus MK Dividenžu noteikumos, lai tajos noteiktu skaidru kārtību, kādā dividendes izmaksā augstāk uzskaitītās kapitālsabiedrības.