Pētnieki norāda uz valdības komunikācijas kļūdām
Pētnieki jau pērn uzsvēruši, ka sabiedrība ir daudzveidīga, iezīmējot vairākas sociālās grupas un iesakot tām veidot atšķirīgas komunikācijas stratēģijas, taču šobrīd izskatās, ka valdības komunikācija notiek tikai ar vienu grupu - iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, kuri ir nodarbināti valsts sektorā, dzīvo Rīgā un ir ar augstākiem ienākumiem, prezentējot pētījuma rezultātus par iedzīvotāju attieksmi pret vakcināciju, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātņu doktors informācijas un komunikācijas nozarē Sergejs Kruks.
"Valsts komunikācija strādā uz to publiku, kas jau sen ir vakcinējusies, kam ir augsts uzticēšanās līmenis valdībai un kuri akceptē šos vēstījumus (..) bet nav komunikācijas ar šiem svārstīgajiem cilvēkiem vai tiem, kas noraida vakcinēšanos. Tas ir tāpēc, ka viņi izmanto citus kanālus un viņiem ir citas autoritātes. Tas viss jau bija norādīts janvāra atskaitē un šajā laikā vajadzēja strādāt pie šādu komunikācijas stratēģiju izveidošanas," skaidroja pētnieks.
Pēc viņa paustā, šī gada laikā uzticēšanās līmenis valdībai ir krities, kamēr uzticība ziņu medijiem no 2020. līdz 2021.gadam nav piedzīvojusi līdzvērtīgu kritumu. "Jau divas trešdaļas uzskata, ka valdība rīkojas nepareizi, un no tā var izdarīt secinājumu, ka šo uzticēšanās kredītu, ko sabiedrība bija devusi pagājušā gada pavasarī un vasarā, valdība nespēja izmantot. Tas iespējams arī skaidro uzvedību 2020.gada pavasarī un vasarā, ko mēs uztveram kā tādu paklausīgu piekrišanu valdības lēmumiem," stāstīja Kruks, norādot, ka tobrīd veiktā aptauja gan parādīja, ka tas tā gluži nebija un lai gan cilvēki ieņēma nogaidošo pozīciju, nebija tā, ka viņi bija gatavi pieņemt visus valdības lēmumus. Tādējādi pētnieka ieskatā neapmierinātība bija nobriedusi jau 2020.gadā.
RSU pētniece Sandra Feldmane savukārt norādīja, ka, lai veicinātu vakcinācijas aptveri, viens no variantiem būtu izcelt informāciju, kas balstās indivīda bailēs, taču viņa arī atzīmēja, ka šajā gadījumā pastāvētu risks, ka tādējādi var palielināties trauksme un satraukums sabiedrībā, līdz ar to iespējams būtu jāmeklē citi veidi.
Kā alternatīvs variants ir iezīmēta informācija, kurā ir skaidri norādītas un konkrēti uzskaitītas vakcinācijas priekšrocības un ieguvumi individuālā līmenī. Tāpat efektīvs varētu būt sociālais atbalsts, turklāt Feldmanes ieskatā potenciāli varētu veidot mediju kampaņas, kur tiek rādīts kā tuvi cilvēki, piemēram, ģimenes locekļi novērtē indivīda vakcināciju. Vienlaikus, pēc pētījumā secinātā, liela nozīme ir patiesai, konsekventai informācijai par vakcīnu drošību, blakusparādībām un pieredzes stāstiem.
Arī RSU Starptautiskā biznesa un ekonomikas katedra docētāja Inna Dovladbekova uzsvēra, ka jebkura sabiedrība, tostarp Latvijas, nav homogēna, un pastāv dažādas grupas ar atšķirīgām interesēm un vajadzībām, tāpēc "politikas veidotājiem, pieņemot politiska līmeņa lēmumus, noteikti ir jāņem vērā šo sabiedrības neviendabīgumu".
Kā ziņots, RSU pētnieki veikuši vairākus pētījumus, raugoties uz to, kas ir statistiski nozīmīgākie psiholoģiskie, sociālie, ekonomiskie un zināšanu faktori, kas ietekmējuši iedzīvotāju uzvedību pandēmijas laikā.