Saeima atbalsta Trauksmes celšanas likuma izmaiņas

Saeima šodien konceptuāli lēma atbalstīt Trauksmes celšanas likuma projektu, kas noteiks, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī uz personām, kas saistītas ar trauksmes cēlēju.

Ar likumprojektu paredzēts precizēt jomas un pārkāpumus, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat iecerēts precizēt gadījumus, kad iespējams celt trauksmi publiski.

Tāpat ar likumprojektu tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums un stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā, precizētas prasības attiecībā uz identitātes aizsardzību, kā arī trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu publiskajā un privātajā sektorā, tajā skaitā uz privāto sektoru attiecinātas vairākas prasības, kas līdz šim bija ietvertas vadlīnijās jeb ieteikumu veidā.

Vienlaikus atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.

No jauna Trauksmes celšanas likums tiek izstrādāts, jo, precizējot vairākas likuma normas, kā arī papildinot to ar jaunām, konstatēts, ka netiek grozīts tikai viens no spēkā esošajiem pantiem, un nepieciešamais grozījumu apjoms ir ievērojams, līdz ar to nolemts sagatavot likumu no jauna. Ar to aizstās 2019.gadā spēkā stājušos Trauksmes celšanas likumu.

Viena no likuma autorēm, Trauksmes cēlēju kontaktpunkta Valsts kancelejā eksperte Inese Kušķe, aģentūru LETA informēja, ka jaunais Trauksmes celšanas likums izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Savienības (ES) Trauksmes cēlēju direktīvu par to personu aizsardzību, kas ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem.

"Kopumā likumprojekts saglabā līdzšinējo pieeju, proti, trauksmes celšanas mehānisms, kas Latvijā ieviests 2019.gada 1.maijā līdz ar spēkā esošo likumu, būtiski nemainās, bet tiek pilnveidots. Direktīvas prasības, kas iestrādātas likumprojektā, attiecas uz plašu organizāciju un institūciju loku privātajā un publiskajā sektorā, kurām ir pienākums izveidot kanālus un procedūras trauksmes celšanai iekšēji darba vietā vai ārēji - kā kompetentajai valsts institūcijai. Tādēļ mēs aicinām savlaicīgi ar šīm prasībām iepazīties," teica Kušķe.

Viņa vienlaikus norādīja, ka virkne jauninājumu nav sveši kompetentajām institūcijām, kas strādā ar trauksmes cēlējiem, ne arī tiem, kuri jau izveidojuši iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un konsultē potenciālos trauksmes cēlējus, - tie ieteikumu formā ir definēti vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un iekšējās ziņošanas sistēmas izveidei.

Likumprojekts Saeimā vēl būs jāizskata divos lasījumos.

Trauksmes celšanas likuma darbības otrajā gadā jeb pērn saņemti 517 iesniegumi un 127 atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem.