Pētniece: Migranti meklēs vājāko robežas punktu nokļūšanai ES teritorijā
Latvijai jābūt gatavai arī tādam scenārijam, ka migrantu plūsmas meklēs vājāko robežas punktu nokļūšanai Eiropas Savienības (ES) teritorijā, neskatoties uz to, ka valsts atrodas ģeogrāfiski tālāk no migrantu potenciālajiem galamērķiem, norāda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētniece Evija Djatkoviča.
Runājot par Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu, pētniece pauda nostāju, ka Latvijas kaimiņvalsts mēģina nosēdināt pie saruna galda ES un skaļākos sankciju atbalstītājus, jo uz Baltkrievijas gatavību dialogam ir norādījusi gan Minska, gan Maskava.
Djatkovičas ieskatā, daudzām sektorālajām ekonomiskajām sankcijām, ko ES ieviesa vasarā, lēnām vajadzētu sākt strādāt un līdz ar to pieaug spiediens uz Baltkrievijas ekonomiku. Pētniece uzsvēra, ka sankcijas tika veidotas tā, lai ierobežotu jaunu tirdzniecības līgumu slēgšanu, taču tās neattiecās uz sadarbības formātiem, kas noslēgti agrāk. Pēc Djatkovičas paustā, ap šo laiku vecie līgumi varētu noslēgties, tādēļ, iespējams, notiek mēģinājums pārskatīt ES ierobežojumu politiku.
"Plašākā kontekstā nenoliedzami Baltkrievija, iespējams, kopā ar Krieviju mēģina šķelt trauslo ES vienotību un kompromitēt vērtībās balstītas valstu grupas tēlu - atmaskot patieso cilvēktiesību aizstāvju seju, kā tas tiek pasniegts baltkrievu un krievu medijos," sacīja LĀI pētniece, piebilstot, ka ES dalībvalstu nostājas varētu būt atšķirīgas, vai un cik lielā mērā ES vajadzētu risināt krīzi uz dažādu valstu robežām.
Djatkoviča norādīja arī uz labu ziņu, proti, ka Vācija šajā situācijā ir Baltijas valstu un Polijas pusē, jo daudzi migranti tieši atklājuši, ka galamērķis ir Vācija. Pētniece pieļāva, ka, iespējams, tiks arī pārskatīta pieeja attiecībā uz žoga būvniecības finansiālu atbalstu.
"Neaizmirsīsim, ka Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Urzula fon der Leiena ir vāciete un bijusī aizsardzības ministre. Domāju, ka atsevišķu ES valstu prātā figurēs arī ļaunatminība par mūsu atturību iesaistīties 2015. gada Sīrijas bēgļu krīzes risināšanā. Patlaban ES notiek sarunas par jaunām sankcijām, kas varētu skart aviopārvadātājus, kas iesaistīti bēgļu nokļūšanā Baltkrievijā, tomēr, vai šāda apmēra krīzes situācijā attiecīgā reakcija ir ātruma un intensitātes ziņā pietiekami, pagaidām ir neatbildēts jautājums," pauda Djatkoviča.
Pētnieces ieskatā, nevar izslēgt, ka Krievija šajā kontekstā spēlē pati savu spēli - ja uz Polijas-Baltkrievijas robežas notiks militāras sadursmes, kas aizsāktas kā provokācija, Krievija varētu "nākt palīgā" Baltkrievijai nodrošināt situācijas kontroli. Djatkoviča pieļāva, ka varētu tikt ievesti papildspēki, faktiski nostiprinot Krievijas militāro klātbūtni Baltkrievijā.
"Pavisam nesen Baltkrievijā tika izveidots abu valstu kopīgs militāru treniņu cents, ko vajadzības gadījumā var paplašināt un izmantot kā sākuma punktu tālākai spēku izvietošanai. Iespējams, ka, izmantojot Baltkrieviju, Krievija vēlas panākt labumu sev, piemēram, sankciju pārskatīšanu vai akceptu "Nord Stream 2" gāzes vada palaišanai, piemēram apmaiņā pret Baltkrievijas savaldīšanu un migrācijas krīzes deeskalāciju," sacīja LĀI pētniece.
Viņas ieskatā, par šo zināmā mērā liecina Vācijas kancleres Angelas Merkeles nesenais zvans Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, lai aprunātos par iespējām, kā Krievija varētu ietekmēt notikumus uz ES ārējās robežas.
LETA jau rakstīja, ka Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.