Latvijā būvniecības nozari ir jāpadara caurskatāmāku, norāda Vitenbergs

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Latvijā būvniecības nozari ir jāpadara caurskatāmāku, bet regulējums nedrīkst būt pārāk sarežģīts, intervijā aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Mēs, protams, turpināsim strādāt, lai padarītu būvniecības nozari caurskatāmāku. Ieviesīsim konkrētu nodokļu uzskaiti katrā objektā, lai būtu iespēja salīdzināt - ja tiek būvēti divi vienādi ofisi, tad var redzēt, vai tiek nomaksāti vienādā apjomā nodokļi. Arī Valsts ieņēmumu dienests varēs šos datus vērtēt. Tāpat jāpadara caurskatāmāki norēķini starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumiem, paredzot, ka lielāka atbildība ir tieši ģenerālbūvniekam. Tā šobrīd ir problēma," sacīja Vitenbergs.

Viņš arī uzsvēra, ka darbs pie būvniecības regulējuma ir nepārtraukts, taču galvenais mērķis ir, ka nevar izstrādāt regulējumu pārāk sarežģītu, lai neciestu godīgie komersanti.

Tāpat Vitenbergs atzīmēja, ka būvniecības karteļa jautājums ir līdz šim nebijusi situācija. "Būtu jāuzslavē Konkurences padome, kura veikusi savu darbu un nav baidījusies atspoguļot to situāciju, kāda bijusi un par kuru ticis baumots un runāts, taču nekādas darbības līdz šim nebija veiktas. Tās ir arī ļoti smagas sekas, taču tas darīts, lai nākotnē nozare varētu strādāt caurskatāmāk un godīgos konkurences apstākļos. Karteļa dēļ mēs kā sabiedrība visi esam daudz cietuši, un, protams, ir sajūta, ka varējām uzbūvēt daudz vairāk un lētāk. Ir tikai loģiski, ka tālākie soļi ir jārisina procesa gaitā," pauda ministrs.

Viņš piebilda, ka Ekonomikas ministrija kā par būvniecību atbildīgā ministrija saistībā ar būvniecībā konstatēto karteli sasauca darba grupu, pieaicinot visas ministrijas.

"Par spīti sarežģītajai situācijai, tika panākta vienošanās, ka esošajiem objektiem, kas ir karteļa sarakstā fiksēti, piemēro korekciju tikai pēc Konkurences padomes lēmuma spēkā stāšanās, tas ir, pēc tiesas. Un, lai netiktu apturēti būvniecības darbi objektos, kas jau ir uzsākti, no pašvaldību puses ir ieviesta korekcija, un, ja ir problēmas ar finanšu līdzekļiem, tad Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kasi paredzēs iespēju pašvaldībām saņemt aizdevumus nākamā gada budžeta projekta ietvaros. Tas darīts, lai netiktu pārtraukti iesāktie objekti un lai nebūtu situācijas, kad pēc tiesas lēmuma kādu no uzņēmumiem tomēr atzīst par nevainīgu, tādēļ ir atpakaļejoši soļi," sacīja Vitenbergs.

Tāpat viņš norādīja, ja runā par situāciju, kad konkursā startē kāds no karteļa sarakstā esošajiem uzņēmumiem, darba grupa secināja, ka šobrīd nav normatīvās bāzes, ar kuras palīdzību pasūtītājam būtu jāizslēdz konkrētais uzņēmums. Šobrīd Saeimā trešajā lasījumā tiek gatavoti grozījumi Iepirkumu likumā, kuros jau tiek runāts par reputācijas lomu, lai izslēgtu kādu komersantu no konkursiem.

Jau ziņojām, ka Konkurences padome 10 būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Konkurences padomes atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

Astoņas no kopumā 10 Konkurences padomes sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas Konkurences padomes lēmumu būvnieku karteļa lietā, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būve", "Latvijas energoceltnieks", "Rere būve" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčers", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tās mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčers" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

Konkurences padomes lēmumu no 10 sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru Konkurences padome vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība", kura ir likvidēta.

Latvijā

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone stāsta: “Lai tās vēsturiskās ēkas iedzīvinātu, tur atgrieztos cilvēki, viņām ir vajadzīga renovācija. Renovācija vēsturiskām ēkām visdrīzāk ir salīdzinoši dārga, un jaunos projektos dominē zaļi iekšpagalmi, ļoti daudz zaļā infrastruktūra. Tas ir kaut kas, kur ir izaicinājums iestādīt koku, jo bieži pazemē ir ūdens caurules un siltumtīkli.”

Svarīgākais