VK: Ar "deputātu kvotām" apiet ierasto valsts finansējuma piešķiršanas kārtību

Ar "deputātu kvotām" tiek apieta ierastā valsts finansējuma piešķiršanas kārtība, un šis jautājums netiek risināts kontekstā ar valsts budžeta pieņemšanas pamatprincipiem un prioritātēm, tieši pretēji - tās tiek ignorētas, aģentūrai LETA skaidroja Valsts kontroles (VK) Revīzijas un metodoloģijas departamenta vadītāja Ilze Bādere.

Viņa atklāja, ka VK šādu pieeju neatbalsta un jau iepriekš, veicot revīziju "Budžeta plānošana Latvijā - vai esošā pieeja ir efektīva?", norādījusi uz necaurspīdīgo naudas piešķiršanas procesu, nevērtējot prioritātes.

Iepriekš VK atzinīgi vērtēja, ka pieņemts lēmums atteikties no šādas prakses.

"Ja deputāti uztur prasību pēc šāda finansējuma, tad tās būtu jāvirza atbilstoši ierastajai valsts finansējuma piešķiršanas praksei caur ministrijām, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai - savlaicīgi, atklāti un sniedzot iespēju šo pieprasījumu izvērtēt kopskatā ar pārējiem nozaru pieprasījumiem, aktuālo situāciju valstī un no tā izrietošajām prioritātēm," atzīmēja Bādere.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka valdība otrdien atbalstīja koalīcijas partiju deputātu iesniegtos priekšlikumus 2022.gada budžetā par kopumā 1 981 378 eiro.

Vienlaikus Ministru kabinets neatbalstīja nevienu opozīcijas deputātu priekšlikumu 2022.gada budžetā.

Tāpat ziņots, ka Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam", kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Kā uzsver valdība, 2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām izvirzītajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, apgalvo budžeta autori. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.