Robežas infrastruktūras izbūve ir bijis Latvijas mājasdarbs kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO, sarunā par Eiropas nākotni uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Politiķe atzīmēja, ka toreiz visiem bija izpratne, ka robežas fiziskās infrastruktūras izveide ir nacionālā atbildība, taču dažādu iemeslu dēļ Latvija ir aizkavējusies ar robežas izbūvi. ĀM parlamentāra sekretāre atzīmēja, ka jau pirms vairākiem gadiem šis uzdevums uzticēts Iekšlietu ministrijai.
Kalniņas-Lukaševicas ieskatā, galvenā problēma nav bijis naudas trūkums, bet gan aizdomas par negodīgiem iepirkumiem, ko apliecinot saistībā ar robežas izbūvi jau ierosinātās lietas.
"Situāciju ar burvju nūjiņu nevar atrisināt šeit uz galda nolikts Briseles naudas maiss. Mēs turpināsim strādāt ar kolēģiem no ES, bet, no otras puses, mums ir jāspēj arī pašiem sevi pasargāt. Ja tu pats sevi nesargā, kāpēc, lai tevi citi sargātu? Robežas izbūve ir mūsu mājasdarbs, bet kolēģi nāk Latvijai palīgā un nāks," sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis atzīmēja, ka jautājums par valsts un ES robežām ir būtisks, jo katram Eiropas pilsonim ir svarīgi, kas un kādā veidā nonāk ES. No otras puses, viņš norādīja, ES nav cietoksnis ar mūriem apkārt. Turklāt ES nav pieņemama tā politika, kuru īstenoja bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, būvējot mūri uz robežas ar Meksiku.
"Eiropa nav cietoksnis un tā nekad arī tāda nebūs. Eiropas robežas vienmēr būs atvērtas cilvēkiem, kas dosies uz Eiropu un meklēs patvērumu no nāves, konfliktiem un grūtām situācijām humanitāru apsvērumu dēļ. Runājot par ES ārējām robežām, Latvija ir saņēmusi palīdzību no ES robežsardzes aģentūras "Frontex" ("Frontex"), kas ir gan ekipējums, gan speciālistu zināšanas," pauda EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks.
Viņš akcentēja, ka ES ir paredzēti dažāda veida atbalsti robežu stiprināšanai, piemēram, ar tehnoloģiskajām ierīcēm, bet, kas attiecas uz dzeloņstieplēm un betona mūriem, tā nav Eiropas vērtība. Zemītis uzsvēra, ka robežas infrastruktūras izbūve tradicionāli netiek atbalstīta ar ES budžeta līdzekļiem, lai gan ir valstis, kuras gribētu šādam mērķim ES naudu izmantot. Tāpat viņš norādīja, ka sarunas par šo turpinās.
Pēc Kalniņas-Lukaševicas paustā, ES nav pateikusi, ka tā neatbalstīt Latviju hibrīdapdraudējuma apstākļos. No migrācijas krīzes sākuma ES institūcijas un dalībvalstis pauda solidaritāti ar Latviju, Lietuvu un Poliju, saprotot, ka tas ir Baltkrievijas izvērts hibrīduzbrukums.
ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Latvija saņem palīdzību no "Frontex", kas palīdz praktiski sargāt austrumu robežu. Tāpat ir tulki, kas palīdz strādāt ar cilvēkiem, kuri pārvalda tikai arābu valodu. Ir arīdzan eksperti, kas palīdz Latvijai ar savām zināšanām, lai varētu pārliecināties, vai cilvēks tiešām ir bēglis, vai arī informācija par viņu ir pieejama kādās starptautiskās datubāzēs kā ar grupējumu "Islāma valsts" saistīta persona.
Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka par robežas infrastruktūras izbūvi no ES puses ir runājuši divi cilvēki - EK prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropas Parlamentā (EP) lielākās politiskās frakcijas - Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas - prezidents Manfrēds Vēbers.
Lai gan Leiena pauda nostāju, ka Eiropas nauda žogam un dzeloņstieplēm nav izmantojama, Vēbers viņai oponēja un uzsvēra, ka ES ir jāatbalsta robežas infrastruktūras izbūve. ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Latvija turpinās strādāt un runāt gan ar EP deputātiem, gan ar komisāriem un citām dalībvalstīm, lai saņemtu atbalstu krīzes risināšanā.
LETA jau rakstīja, ka Leiena oktobra beigās paziņoja, ka, neskatoties uz vairāku dalībvalstu prasībām, Brisele nepiešķirs līdzekļus žogu būvniecībai uz bloka ārējām robežām nelegālās imigrācijas plūsmu apturēšanai.
Pēc pašas teiktā, fon der Leiena ES samitā dalībvalstu līderiem esot uzsvērusi, ka saskaņā ar ilgstoši uzturēto Briseles nostāju "finansējuma dzeloņstieplēm un mūriem nebūs".
Virkne dalībvalstu, kas cenšas apturēt nelegālo imigrantu pastāvīgos mēģinājumus pārvarēt to robežas, pastiprinājušas spiedienu uz Briseli, lai panāktu finansiālo atbalsti žogu izbūvei uz to robežām.
Visaktīvāk šo jautājumu lobē Polija un Lietuva, kas pēdējā laikā pakļautas pastiprinātam nelegālo imigrantu spiedienam, ko organizē kaimiņos esošā Baltkrievija.
ES apsūdz Minsku par Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu pilsoņu transportēšanu uz Baltkrieviju un to novirzīšanu uz Lietuvas, Polijas un Latvijas robežu, piespiežot tos nelegāli doties uz bloka teritoriju, lai tādējādi atriebtos Briselei un ES dalībvalstīm par sankcijām, kas tika ieviestas pēc pagājušā gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas un tai sekojošo masu protestu brutālās apspiešanas.